Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dzirdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dzirdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
atdzirdīt
atdzir̂dît [(li. atgìrdyti), tr.,
1) = atdzir̂dinât, so Ruj., C. u. a.;
2) zur Genüge tränken:
vai tu zirgus jau atdzirdīji? Saussen]; tērcītes... atdzirda slāpušuos tīrumus Plud. LR. IV, 243.
Avots: ME I, 156
1) = atdzir̂dinât, so Ruj., C. u. a.;
2) zur Genüge tränken:
vai tu zirgus jau atdzirdīji? Saussen]; tērcītes... atdzirda slāpušuos tīrumus Plud. LR. IV, 243.
Avots: ME I, 156
dzirdīt
dzirdît: mit ir̂ auch Auleja, Fest., Kaltenbr., Linden in Kurl., Ramkau, Sonnaxt, (mit ir̂ 2 ) Seyershof, mit ir̃ auch Frauenb., Iw., Salisb., Siuxt.
Avots: EH I, 359
Avots: EH I, 359
dzirdīt
dzirdītava
iedzirdīt
iedzirdīt
ìedzirdît, durch einen Zaubertrank irgendwie beeinflussen Etn. II, 20, IV, 11: iedzirdīt... viesus ar čūsku... alu I, 104. iedzirdītam cilvē̦kam LP. VII, 691.
Avots: ME II, 13
Avots: ME II, 13
izdzirdīt
izdzirdît (li. išgìrdyti ),
1): izguldījis tuo, izdzirdījis un paēdinājis Pas. X, 149; eine längere Zeit hindurch tränken:
izdzir̃dījis teļu sešas nedēļas Frauenb.
Avots: EH I, 445
1): izguldījis tuo, izdzirdījis un paēdinājis Pas. X, 149; eine längere Zeit hindurch tränken:
izdzir̃dījis teļu sešas nedēļas Frauenb.
Avots: EH I, 445
izdzirdīt
izdzirdît,
1) = izdzirdinât 1: izdzirdīt visu saimi Ruj.;
2) = izdzirdināt 2: izdzirdīja visu mucu alus Lis.]
Avots: ME I, 732
1) = izdzirdinât 1: izdzirdīt visu saimi Ruj.;
2) = izdzirdināt 2: izdzirdīja visu mucu alus Lis.]
Avots: ME I, 732
nodzirdīt
nùodzirdît,
1): n. teļu tauku Vank. n. cūkas ar suliņām Linden in Kurl., Ramkau, Sonnaxt;
2) od.
3): nuodzirdēju kaiminīšus Tdz. 56255; ‡
5) als (flüssiges) Viehfutterverbrauchen
Seyershof: ābeļu lapas nuodzirdīja ruden guovju dzērienā.
Avots: EH II, 43
1): n. teļu tauku Vank. n. cūkas ar suliņām Linden in Kurl., Ramkau, Sonnaxt;
2) od.
3): nuodzirdēju kaiminīšus Tdz. 56255; ‡
5) als (flüssiges) Viehfutterverbrauchen
Seyershof: ābeļu lapas nuodzirdīja ruden guovju dzērienā.
Avots: EH II, 43
nodzirdīt
nùodzirdît (li. nugirdyti),
1) = nùodzirdinât Lis.;
2) eine ganze Reihe von Objekten:
es visus luopus jau nuodzirdīju Ruj.;
3) besoffen od. berauscht machen:
ar alu viegli var viņu nuodzirdīt Warkh.;
4) vergiften (mit einem Getränk)
Warkl.]
Avots: ME II, 780
1) = nùodzirdinât Lis.;
2) eine ganze Reihe von Objekten:
es visus luopus jau nuodzirdīju Ruj.;
3) besoffen od. berauscht machen:
ar alu viegli var viņu nuodzirdīt Warkh.;
4) vergiften (mit einem Getränk)
Warkl.]
Avots: ME II, 780
piedzirdīt
pìedzirdît, sich antrinken lassen, trunken machen: palīdz[i] man Pēteri piedzirdīt! Blaum. Pie skala uguns.
Avots: ME III, 248
Avots: ME III, 248
sadzirdīt
uzdzirdīt
Šķirkļa skaidrojumā (10)
apdzirdināt
apdzirdinât [li. apgìrdinti] und apdzirdît [li. apgìrdyti], durch einen Zaubertrank behexen: kad tik Rasas kungs nav dze̦lte̦nmaizes un vīna apbūris, lai mani ieēdinātu un apdzirdinātu A. XVI, 306. vilkacis e̦suot apdzirdīts cilvē̦ks LP. VII, 926; s. Etn. I, 75. apdzirdināšana, das Behexen durch einen Zaubertrunk: viņš nuo apdzirdīšanas bij nuomiris LP. VII, 674.
Avots: ME I, 84
Avots: ME I, 84
auzot
dzirdināt
dzir̂dinât [Wolm., Jürg., Warkh., Dond., dzir̃dinât Pl., Nigr., Salis], dzir̂dît [PS., C., Wolm., Kl., Bers., Lis,, Warkh., Nerft. Preili. AP., Serbigal. dzir̃dît Salis, Līn., Tr., Weinsch., Pl., Bl., Wandsen. Nigr., Gr. - Essern] (li. gìrdinti, gìrdyti). tränken, zu trinken geben, bewirten, traktieren: mežā audzis kumeliņš. rīta rasu dzirdināts BW. 3254. pirku vīnu, pirku me̦du meitu mātes dzirdināt 14662. jāšu es pie straujas upes dzirdīt sava kumeliņa 13275. manu māmuliņu vīnu, me̦du vien dzirdīja 14669. dzirdināt pasauli; dzirdīt pagastveci. par dzirdināšanu palika brūtgāna tē̦vam ap kannu apsietās dāvanas BW. III, 1. 44. kāziniekiem gāja kāds ar alus kannu pretī, un brūtei bij par šuo dzirdījumu zieds jāduod BW. III, 1. 47.
Kļūdu labojums:
3254 = 13254
Avots: ME I, 552, 553
Kļūdu labojums:
3254 = 13254
Avots: ME I, 552, 553
dzirenes
dzirenes,
1) = apdziŗas, apdzirenes N. - Schwanb.: sivē̦ns, ar dzirenēm apdzirdīts, kājas vien sāka kratīt Dok. A.;
2) eine als Heilmittel verwendbare Schlingpflanze
Golg.
Avots: ME I, 553
1) = apdziŗas, apdzirenes N. - Schwanb.: sivē̦ns, ar dzirenēm apdzirdīts, kājas vien sāka kratīt Dok. A.;
2) eine als Heilmittel verwendbare Schlingpflanze
Golg.
Avots: ME I, 553
laidaine
laidaine (s. unter laidene I): auch Luhn.; Jāņuos gāju raudzīties, Pēteruos dzirdīties, laidainē ielaižuos ar visām telītēm BW. 33111, 3.
Avots: EH I, 711
Avots: EH I, 711
mēdzele
mẽdzele "ein leiblich verkommenes Lebewesen": teļš, kas slikti dzirdīts, ir mēdzele Nötk.; wohl aus * mērdzele, vgl. mē̦rga
II.]
Avots: ME II, 612
II.]
Avots: ME II, 612
pagroza
pagruõza, mēneša pagruoza, der Mondwechsel: mēneša pagruozā tādiem apdzirdītiem jāpaliek par vilkaci LP. VII, 926; 927.
Avots: ME III, 31
Avots: ME III, 31
rags
rags (li. rãgas, apr. ragis, slav. rogъ "Horn"), Demin. verächtl. raģelis, raģelītis BW. 15530; 29481,
1) das Horn; das Horn zum Blasen:
Sprw. stīvs kâ rags. viņš nebīstas ne par nagiem, ne par ragiem. iesit tik ragus pierē un dzen mežu! uotram od. citam likt ragus turēt, die Schuld auf einen andern schieben U. vīram tie ragi, sieva tiek slaukta (tu turi ragus, lai cits slauc), der Mann ist ein Hahnrei U. raguos saiet od. saskrieties Ar., sich verzanken, in Streit geraten: ļaudis sagāja raguos, un nu ir karš mājās Dond. - pa ragiem saduot, durchschimpfen; durchprügeln: vē̦lē̦damās savai pretniecei saduot pa ragiem A. v. 3. 1897, 2, 130. ragus aplauzt, zahm, bescheiden werden: vajadzē̦tu gan gādāt, lai tāda ve̦llata aplauž reiz ragus Austriņ. lai viņš plātās lai, tik pat reiz ragus aplauzīs! Krišs Laksts 33. - dzirdama āžu ragu pūšana B. Vēstn. ja nav taures, ņem buļļa ragu! BW. 16393, 1. vakar briedis ragā (Var.: ragu) pūta 30523;
2) ein Trinkhorn
Bielenstein Holzb. 317; radziņš, ein kleines Trinkhörnchen für Säuglinge Bielenstein Holzb. 318; auch ein Behälter für Milch überhaupt oder Butter: Anuža ēdināja ar radziņu savu bē̦rnu Kaudz. M. 16. meklēju piena radziņu, ar kuo... Jānīti dzirdīt Plūd. Rakstn. 1, 128. sviestu, ne pieniņu, liec, māmiņa, radziņā! BW. 7052;
3) tabakas rags od. radziņš, ein Kuhhorn als Schnupftabaksdose
(vgl. die Abbildung bei Bielenstein Holzb. S. 351): tabakas ragu aizmirsis mājā LP. VI, 619;
4) ragi od. radziņi, die Schröpfköpfe (früher aus den oberen Enden der Kuhhörner angefertigt):
asins laišanai tiek lietuota banka jeb radziņš Konv. 1 132. uzliktu radziņu, nuovilktu nelabās asinis Kleinb. st. 50; ragu laidējs, der Schröpfer U.;
5) ragi, die Handhaben des Backtroges
Grünh., Bielenstein Holzb. 268 (vgl. Abb. S. 269);
6) ragi, die Handhaben des Pftuges
Podsem, Ranken n. RKr. XVII, 38;
7) ragi, die Kreuzhölzer, Dachreiter auf dem Dachfirst
U.; die Kreuzhölzerenden bei der Garnwinde Bielenstein Holzb. 571 (vgl. Abb. S. 570); die an den Einschnitten vorragenden Fassbandenden Bielenstein Holzb. 320 mit Abbild.;
8) die Seitenstützen am Weberbaume
Kurl. n. U., die Vorstützen, hinter welchen der krūšu buomis ruht Bielenstein Holzb. 402;
9) der Steven am Boote
Bielenstein Holzb. 607, das vordere Ende des Bootes Lasd.: div[i] sērdieņi sasē̦duši vienā laivas radziņā Ld. 7.612;
10) ragi, das Degengefäss
U.;
11) pulvē̦ra rags, ein kleines Daubengefäss, als Salzgefäss gebraucht
Bietenstein Holzb. 330 (mit Abbild.);
12) ragi od. radziņi, eine Art Schneckenfrisur:
Rucavā meitas cienī valkāt ragus, t. i. saspraust abas bizes virspus ausīm tâ, ka izceļas paaugstinājums RKr. XVI, 189. mati tâ sapīti, ka nuo bizēm katrā galvas pusē uztaisīts radziņš ebenda 102;
13) radziņš, eine Erhöhung am Brotlaib
Oppek. n. U.; 14) buļļa radziņi, ein Stickmuster RKr. XVII, 33;
15) ragi "die Rosenstacheln"
Für. I;
16) ragi "die Regenstrahlen gegen die Sonne"
Für. I; "Strahlen" L.; ausstehende Äste eines Baumes L.;
17) die Landspitze
U., Lasd.; das Vorgebirge U., die Spitze eines Berges od. Felsens: kad tik neuzskrej kuģis uz klints raga JK. III, 71. milzīgs klinšu rags LP. VI, 214. kalna rags Etn. 1, 53. pretkrastā stiepās gara rinda kailu klints ragu Vēr. II, 152;
18) zur Bezeichnung von etwas Hartem:
sasalt, sacietēt ragā, hart werden, frieren. sals kavējās savilkt zemi ragā A. v. J. 1897, S. 522. dubļi, kas tagad bija sacietējuši ragā Izglītība II, 181. kažuociņš bija salijis un tagad pie krāsns ragā sakaltis JK. kad tur arī nuo raga (būtu), möge dem sein, wie es wolle: mūsu nuoduomam vajaga izduoties, kad tur arī nuo raga būtu. mutes man nuo tevis jādabū, ka tur lai vai nuo raga;
19) ragus valdīt, die Hände abhalten
Elv. L, m. 8; 20) krietnu ragu raut, beim Schlafen laut schnarchen LP. Vl, 755 (aus Adiamünde);
21) baušļu ragi (žīdiem) B. V. aus Kremon, die "Hörner",
die sich die Juden beim Gebet auf die Stirn setzen.
Avots: ME III, 465, 466
1) das Horn; das Horn zum Blasen:
Sprw. stīvs kâ rags. viņš nebīstas ne par nagiem, ne par ragiem. iesit tik ragus pierē un dzen mežu! uotram od. citam likt ragus turēt, die Schuld auf einen andern schieben U. vīram tie ragi, sieva tiek slaukta (tu turi ragus, lai cits slauc), der Mann ist ein Hahnrei U. raguos saiet od. saskrieties Ar., sich verzanken, in Streit geraten: ļaudis sagāja raguos, un nu ir karš mājās Dond. - pa ragiem saduot, durchschimpfen; durchprügeln: vē̦lē̦damās savai pretniecei saduot pa ragiem A. v. 3. 1897, 2, 130. ragus aplauzt, zahm, bescheiden werden: vajadzē̦tu gan gādāt, lai tāda ve̦llata aplauž reiz ragus Austriņ. lai viņš plātās lai, tik pat reiz ragus aplauzīs! Krišs Laksts 33. - dzirdama āžu ragu pūšana B. Vēstn. ja nav taures, ņem buļļa ragu! BW. 16393, 1. vakar briedis ragā (Var.: ragu) pūta 30523;
2) ein Trinkhorn
Bielenstein Holzb. 317; radziņš, ein kleines Trinkhörnchen für Säuglinge Bielenstein Holzb. 318; auch ein Behälter für Milch überhaupt oder Butter: Anuža ēdināja ar radziņu savu bē̦rnu Kaudz. M. 16. meklēju piena radziņu, ar kuo... Jānīti dzirdīt Plūd. Rakstn. 1, 128. sviestu, ne pieniņu, liec, māmiņa, radziņā! BW. 7052;
3) tabakas rags od. radziņš, ein Kuhhorn als Schnupftabaksdose
(vgl. die Abbildung bei Bielenstein Holzb. S. 351): tabakas ragu aizmirsis mājā LP. VI, 619;
4) ragi od. radziņi, die Schröpfköpfe (früher aus den oberen Enden der Kuhhörner angefertigt):
asins laišanai tiek lietuota banka jeb radziņš Konv. 1 132. uzliktu radziņu, nuovilktu nelabās asinis Kleinb. st. 50; ragu laidējs, der Schröpfer U.;
5) ragi, die Handhaben des Backtroges
Grünh., Bielenstein Holzb. 268 (vgl. Abb. S. 269);
6) ragi, die Handhaben des Pftuges
Podsem, Ranken n. RKr. XVII, 38;
7) ragi, die Kreuzhölzer, Dachreiter auf dem Dachfirst
U.; die Kreuzhölzerenden bei der Garnwinde Bielenstein Holzb. 571 (vgl. Abb. S. 570); die an den Einschnitten vorragenden Fassbandenden Bielenstein Holzb. 320 mit Abbild.;
8) die Seitenstützen am Weberbaume
Kurl. n. U., die Vorstützen, hinter welchen der krūšu buomis ruht Bielenstein Holzb. 402;
9) der Steven am Boote
Bielenstein Holzb. 607, das vordere Ende des Bootes Lasd.: div[i] sērdieņi sasē̦duši vienā laivas radziņā Ld. 7.612;
10) ragi, das Degengefäss
U.;
11) pulvē̦ra rags, ein kleines Daubengefäss, als Salzgefäss gebraucht
Bietenstein Holzb. 330 (mit Abbild.);
12) ragi od. radziņi, eine Art Schneckenfrisur:
Rucavā meitas cienī valkāt ragus, t. i. saspraust abas bizes virspus ausīm tâ, ka izceļas paaugstinājums RKr. XVI, 189. mati tâ sapīti, ka nuo bizēm katrā galvas pusē uztaisīts radziņš ebenda 102;
13) radziņš, eine Erhöhung am Brotlaib
Oppek. n. U.; 14) buļļa radziņi, ein Stickmuster RKr. XVII, 33;
15) ragi "die Rosenstacheln"
Für. I;
16) ragi "die Regenstrahlen gegen die Sonne"
Für. I; "Strahlen" L.; ausstehende Äste eines Baumes L.;
17) die Landspitze
U., Lasd.; das Vorgebirge U., die Spitze eines Berges od. Felsens: kad tik neuzskrej kuģis uz klints raga JK. III, 71. milzīgs klinšu rags LP. VI, 214. kalna rags Etn. 1, 53. pretkrastā stiepās gara rinda kailu klints ragu Vēr. II, 152;
18) zur Bezeichnung von etwas Hartem:
sasalt, sacietēt ragā, hart werden, frieren. sals kavējās savilkt zemi ragā A. v. J. 1897, S. 522. dubļi, kas tagad bija sacietējuši ragā Izglītība II, 181. kažuociņš bija salijis un tagad pie krāsns ragā sakaltis JK. kad tur arī nuo raga (būtu), möge dem sein, wie es wolle: mūsu nuoduomam vajaga izduoties, kad tur arī nuo raga būtu. mutes man nuo tevis jādabū, ka tur lai vai nuo raga;
19) ragus valdīt, die Hände abhalten
Elv. L, m. 8; 20) krietnu ragu raut, beim Schlafen laut schnarchen LP. Vl, 755 (aus Adiamünde);
21) baušļu ragi (žīdiem) B. V. aus Kremon, die "Hörner",
die sich die Juden beim Gebet auf die Stirn setzen.
Avots: ME III, 465, 466
sapīpināt
sapīpinât, tr., fakt., zur Genüge rauchen lassen: Kārlis tika pamieluots, sadzirdīts un sapīpînāts Austriņš Nuopūtas vējā 24.
Avots: ME III, 700
Avots: ME III, 700
vērsis
vḕrsis,
1): Demin. vērsiņš BW. 2137, 1 (aus Selg.); kâ vērsītis īdē̦dams 19253. draņķa v. Siuxt "muižās ar draņķiem uzdzirdīts vērsis". ej vēršuos! (gesagt zu einem Dummen, dem man nichts demonstrieren kann)
BielU.
Avots: EH II, 777
1): Demin. vērsiņš BW. 2137, 1 (aus Selg.); kâ vērsītis īdē̦dams 19253. draņķa v. Siuxt "muižās ar draņķiem uzdzirdīts vērsis". ej vēršuos! (gesagt zu einem Dummen, dem man nichts demonstrieren kann)
BielU.
Avots: EH II, 777