Paplašinātā meklēšana

apdzirdinât [li. apgìrdinti] und apdzirdît [li. apgìrdyti], durch einen Zaubertrank behexen: kad tik Rasas kungs nav dze̦lte̦nmaizes un vīna apbūris, lai mani ieēdinātu un apdzirdinātu A. XVI, 306. vilkacis e̦suot apdzirdīts cilvē̦ks LP. VII, 926; s. Etn. I, 75. apdzirdināšana, das Behexen durch einen Zaubertrunk: viņš nuo apdzirdīšanas bij nuomiris LP. VII, 674.

Avots: ME I, 84

atdzir̂dinât, mit Milch aufmästen: teļu.

Avots: ME I, 156

dzir̂dinât: auch AP., Ramkau, mit ir̃ Kand.

Avots: EH I, 359

dzir̂dinât [Wolm., Jürg., Warkh., Dond., dzir̃dinât Pl., Nigr., Salis], dzir̂dît [PS., C., Wolm., Kl., Bers., Lis,, Warkh., Nerft. Preili. AP., Serbigal. dzir̃dît Salis, Līn., Tr., Weinsch., Pl., Bl., Wandsen. Nigr., Gr. - Essern] (li. gìrdinti, gìrdyti). tränken, zu trinken geben, bewirten, traktieren: mežā audzis kumeliņš. rīta rasu dzirdināts BW. 3254. pirku vīnu, pirku me̦du meitu mātes dzirdināt 14662. jāšu es pie straujas upes dzirdīt sava kumeliņa 13275. manu māmuliņu vīnu, me̦du vien dzirdīja 14669. dzirdināt pasauli; dzirdīt pagastveci. par dzirdināšanu palika brūtgāna tē̦vam ap kannu apsietās dāvanas BW. III, 1. 44. kāziniekiem gāja kāds ar alus kannu pretī, un brūtei bij par šuo dzirdījumu zieds jāduod BW. III, 1. 47.

Kļūdu labojums:
3254 = 13254

Avots: ME I, 552, 553

[ìedzirdinât,

1) = iedzirdît Nigr.;

2) nicht bis zum Sättigung tränken
Bauske;

3) einem das Trinken beibringen:
iedzirdināt (auch: iedzirdît) teļu PS.]

Avots: ME II, 13

[izdzirdinât,

1) reichlich (viele) trinken lassen, mit Getränken traktieren:
saimnieks visus puišus izdzirdināja Dunika; nevar visus teļus ar pienu izdzirdināt Jürg.;

2) gänzlich austrinken lassen, tränkend verbrauchen:
izdzirdināt luopiem visu dzērienu C.]

Avots: ME I, 732

[nùodzirdinât (li. nugirdinti), tränkend abmästen: n. teļu pa˙visam re̦snu Bauske.]

Avots: ME II, 780

padzir̂dinât [Wolm.], padzir̂dît [Wolm.], padzir̃dinât, padzir̃dît [li. pagirdyti] Kand., tr., zu trinken geben, satt tränken, abtränken: ja burvi padzirdina, viņš nuo muokām vaļu LP. VII, 692. kustuoņus rītuos un vakaruos paēdina un padzirdina visas meitas kuopā Etn. III, 74. es viņu pabaŗuoju, padzirdīju A. XX, 269. cik iedama guovu slaukt, tik ar pienu padzirdīju BW. 9397.

Avots: ME III, 22

[pãrdzirdinât, pãrdzirdît, übermässig tränken: p. teļu.] .

Avots: ME III, 154

pìedzirdinât, (wiederholt) sich antrinken lassen, trunken machen: Dāvids aicināja tuo, ka tās... ēde un dzēre, un viņš piedzirdināja tuo Glück II Sam. 11, 13.

Avots: ME III, 248

‡ sadzir̂dinât AP., = sadzirinât: s. ar alu. guovis labi s. AP. sadzirdina (lässt sich betrinken) visus ... ļaudis Pas. IX, 383.

Avots: EH XVI, 406

uzdzirdinât Wid., uzdzirdît Dr., Wid., mit Milch aufziehn, säugend, tränkend auffüttern.

Avots: ME IV, 328

ìeêdinât,

1) anfangen zu füttern, gewöhnen an ein Futter, anlocken durch ausgestreutes, ausgelegtes Futter, ködern
U.;

2) durch abergläubische Mittel für sich gewinnen
U.: puisis grib meitu ie ēdināt, lai viņu mīl LP. V, 35. burvis ieēdina uotram kaislību LP. VII, 666. ēdienus un dzērienus, ar kuŗiem citus var apdzirdināt un ieēdināt Etn. III, 51. tīri kâ ieēdināts, sagt man von einem, der allzu oft Besuche abstatten JK. II, 143.

Avots: ME II, 14, 15

[izdzirdît,

1) = izdzirdinât 1: izdzirdīt visu saimi Ruj.;

2) = izdzirdināt 2: izdzirdīja visu mucu alus Lis.]

Avots: ME I, 732