dzirkle
‡ dzir̃kle NB., comm., ein unernster Mensch, der viel ohne Ursache zu lachen pflegt: nuo tevis ne˙kā nav; tads dz. vien! NB. uotra (sc.: meita) dikti dz. Pas. XI, 419 (aus NB.).
Avots: EH I, 359
Avots: EH I, 359
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dzirkle' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dzirkle' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
dzirkles
dzir̂kles,
1): auch (mit ir̂ ) AP., Borchow, Golg., Nötk., Zebrene, (mit ir̂ 2 ) Orellen, Salis, Salisb., Strasden: ņemsim dz., cirpsim matus BW. 30794 var. vaŗa dz., mežiem galus līdzināt 8515, 3 var.
Avots: EH I, 359
1): auch (mit ir̂ ) AP., Borchow, Golg., Nötk., Zebrene, (mit ir̂ 2 ) Orellen, Salis, Salisb., Strasden: ņemsim dz., cirpsim matus BW. 30794 var. vaŗa dz., mežiem galus līdzināt 8515, 3 var.
Avots: EH I, 359
dzirkles
dzir̂kles [Wolm., Bers., C., Jürg., N. - Peb., Lis,, Ruj., Dond., Welonen], dzirklis (n. plur.) U., dzirkļi Rainis Stari I, 104. [dzirklas Manz. Lettus],
1) = zirkles;
2) dzirkles. eine Rinderkrankheit:
aitu necē̦rp, lai bē̦rns nedabūtu dzirkles, tas ir, lai sāpju muocīts neraustītuos JK. VI, 8.
Kļūdu labojums:
Rinderkrankheit = Kinderkrankheit
Avots: ME I, 553
1) = zirkles;
2) dzirkles. eine Rinderkrankheit:
aitu necē̦rp, lai bē̦rns nedabūtu dzirkles, tas ir, lai sāpju muocīts neraustītuos JK. VI, 8.
Kļūdu labojums:
Rinderkrankheit = Kinderkrankheit
Avots: ME I, 553
padzirkle
padzirkle
padzirkle,
1) die Gurgel
Kurl. n. U.;
2) = padzerklis Kremon n. U.;
[3) "bei unordentlichem Scheren ungeschoren gebliebene Wolle"
Selg.]
Avots: ME III, 22
1) die Gurgel
Kurl. n. U.;
2) = padzerklis Kremon n. U.;
[3) "bei unordentlichem Scheren ungeschoren gebliebene Wolle"
Selg.]
Avots: ME III, 22
Šķirkļa skaidrojumā (6)
aizsprengt
‡ àizspreñgt, gewaltsam hinter etwas stecken (klemmen) Dunika, Kal., Rutzau: tā a. dzirkles aiz skapja, ka grūti tâs izdabūt laukā. Refl. -tiês citiem priekšā, sich gewaltsam an andern vorbeidrängen Dunika, Kal., Rutzau.
Avots: EH I, 51
Avots: EH I, 51
atasināt
atgriezt
atgriêzt [li. atgríežti], tr.,
1) ab-, wegschneiden:
Sprw. atgriezts riecenis vairs nepielīp;
2) abstumpfen, stumpf machen:
dzirkles, nazi, zuobus. Refl. -tiês, stumpf werden: nazis atgriezies.
Avots: ME I, 159
1) ab-, wegschneiden:
Sprw. atgriezts riecenis vairs nepielīp;
2) abstumpfen, stumpf machen:
dzirkles, nazi, zuobus. Refl. -tiês, stumpf werden: nazis atgriezies.
Avots: ME I, 159
dzirkls
iedzirklis
I iedzir̂klis [Kr.], U., Druw., iedzirkle Salis, Wend., der Trichter an Fischreusen, die Öffnung zur hinteren Kammer. Vgl. iedzērklis und iedzērkle.
Avots: ME II, 13
Avots: ME II, 13
ieņirkšēties
[ìeņirkšêtiês Golg., = ieņirkstēties 1: izvilka zuobu, ka ieņirkšējās vien. dzirkles var ieņirkšēties, kad cē̦rpuot sacē̦rtas Tirsen.]
Avots: ME II, 49
Avots: ME II, 49