Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'elpa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'elpa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

atelpa

‡ ate̦lpa, eine kurze (kleine) Erholung (atpūta) Fossenberg.

Avots: EH I, 141

elpa

e̦l̃pa: auch AP.

Avots: EH I, 368

elpa

e̦lpa, der Atem, s. elpe.

Avots: ME I, 568

guļamtelpa

‡ guļamte̦lpa Juris Brasa 233, der Schlafraum, das Schlafzimmer.

Avots: EH I, 418

iekštelpa

ìekšte̦lpa *, der innere Raum: krāsns pārējuo iekšte̦lpu sadala ar ķieģeļu starpsienām Konv. 2 1893.

Avots: ME II, 32

ķelpa

‡ II ķe̦l̃pa Lems. "ein grosser Fuss".

Avots: EH I, 694

ķelpa

ķe̦l̃pa Wandsen], ķe̦lpa [Stenden], ķe̦l̃pans Sassm., die Schlinge, Schleife (gew. cilpa): nuovij labu saiti ar ķe̦lpu, uzsviedi tam kaklā un savelci ķe̦lpu LP. iemeti saitei ķe̦lpanu Sassm., Dond. [Aus einem žem. * kelpa < kìlpa?]

Avots: ME II, 363

lielpautis

‡ liẽlpautis Frauenb., jem. mit grossen Hoden (als Schimpfname).

Avots: EH I, 755

sāņtelpa

sãņte̦lpa*, der Nebenraum: te bija ręzęrvē̦tas nuošķirtas sāņte̦lpas De̦glavs Rīga II, 1, 519.

Avots: ME III, 805

šķelpa

šķe̦lpa Konv. 1 799, šķelpis Plm., šķèlpji 2 Aps., Golg., šķèlpes 2 Prl. n. FBR. VI, 93, Bers., Saikava, = skalbe(s), Kalmus: šķelpu saknes jāpakaisa gultā zem palaga, tad blusas neruonas Etn. I, 29; šķe̦lpa, iris sibirica L. Lub. n. RKr. III, 70; sarkanie šķelpji, Feuerlilien. Wohl aus mnd. schelp "Schilf"; vgl. auch ķelpis.

Avots: ME IV, 25

telpa

te̦lpa, häufig der Plur. te̦lpas, der Raum: lai starp tevi un viņu paliek te̦lpa Rainis Ant. un KI. 35. katra viela atruodas te̦lpā SDP. VIII, 9. stallī ragi neiegāja, laukā te̦lpas nepietika BW. 32416, 5 var. Zu tilpt.

Avots: ME IV, 160

Šķirkļa skaidrojumā (6)

izsveibināt

‡ izsveibinât eine Zeitlang (zur Genüge) schwenken: kazāks ... rīksti ... izsvelbināja pa gaisu, ka svelpa vien Kaudz. Izjurieši 192.

Avots: EH I, 484

nosvelpt

nùosvelpt(iês), [einen pfeifenden Ton von sich geben: vējš vien gar ausīm nuosvelpa]; s. auch nùosvilpêt.

Avots: ME II, 864

nosvelpties

nùosvelpt(iês), [einen pfeifenden Ton von sich geben: vējš vien gar ausīm nuosvelpa]; s. auch nùosvilpêt.

Avots: ME II, 864

nosvilpēt

nùosvil̃pêt, nùosvil̃puôt, refl. nùosvêlptiês, nùosvìlptiês, einen Pfiff erschallen lassen: šauta irbe nuosvilpās (Var.: nuosvelpās, nuosvilpuoja, nuosvilpēja) tīrumiņa galiņā BW. 8877. Mikelītis nuosasvelpa auzu kaudzes galiņā BW. 33060.

Avots: ME II, 864

pasvelpt

pasvèlpt, pasvil̃pêt, pasvil̃puôt, pasvìlpt [li. pašvilpti], intr.,

1) ein wenig pfeifen, einen Pfiff tun:
viņš pasvelpa un pameta ar ruoku Dok. A.;

2) pfeifen, nichts ausrichten:
tu tad varēsi ar savu istabas meitu pasvilpuot LP. V, 288;

3) hinterbringen:
kas tuo tev jau pasvilpis? Nigr. [ja vien nāca kāda istabiņa vaļā, ik˙viens par tuo pasvilpa saviem draugiem un pazīstamiem De̦glavs Rīga II, 1, 237.j

Avots: ME III, 110

švelpt

švèlpt Serben, (mit èl 2 ) Lasd., Lennew., (mit el̂ 2 ) AP., Gr.-Sessau, -pju, -pu Ermes, Ramkau, Smilt., Spr., = svelpt: irbe švelpa (Var.: svelpa, svilpa) priedainē BW. 250 var. I Subst. šve̦lpums Spr., ein Pfiff.

Avots: ME IV, 115