derdzināt‡ derdzinât, anekeln (?): smagumu, kas pašpārme̦tuma veidā derdzināja dvēseli Daugava 1934, S. 678.Avots: EH I, 316
verdzinātverdzinât (li. verginti Miežinis) Jürg., Nötk., Wolmarshof, knechten: tā (= pamāte) verdzināja savu pameitu Pas. IV, 347 (aus Lennew.; ähnlich VI, 171).Avots: ME IV, 539