atļergāties‡ atļe̦rgâtiês, = ‡ atmẽdîtiês: "le, ļe, le!" Jete atļe̦rgājās Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 17,Avots: EH I, 154
izļergāties‡ izļe̦rgâtiês "izgāzties, izļurbuoties" Ar.: e̦smu ... izļe̦rgājies - apsuolījis un neturējis vārda Blaum. Daugava 1934, S. 107.Avots: EH I, 464
iztergātiesizte̦r̃gâtiês, izte̦rgavâtiês [Wolm.], sich ausschwatzen: tiku tikām ar sievām MWM. X, 569; C., Bers., N. - Schwanb., Sissegal.Avots: ME I, 817
ņergātiesņe̦rgâtiês,3): ruopelnieks spītīgu smīņu smīnē̦dams ņe̦rgājas juo pruojām P. W. Šis ar mani tiesāties? 16;4): suņi ņe̦rgājas taisīdamies uz plēšanuos Nötk.Avots: EH II, 113
ņergātiesņe̦rgâtiês,1) (erschlossen aus hochle. ņargâtiês) albern; [sich necken]: kuo te kâ ņer̂ga ņe̦rgājies? Druw. n. RKr. XVII, 69. [kuo tu ar mani ņe̦r̃gājies? AP.];[2) sich spielend beissen Lis.: suņi ņe̦rgājas Alswig, Druw., Ve̦cāķi, ņe̦r̃gājas MSil., Serben, Segew., AP., Grünh., Mesoten;3) belfern (von feindlichem Gerede): sākuši ap viņu ņè̦rgāties 2 kâ suņi Lis.;4) sich balgend schrille Laute von sich geben (z. B. von Hunden und Katzen gesagt) N.-Peb.;5) ņe̦r̃gâtiês "spļaudīties, spurkšķēt caur zuobiem" Serben, AP.;6) "essend sich die besten Bissen aussuchen" Ellei;7) grieflachen Ipiķi].Avots: ME II, 900