Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'erpis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'erpis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

erpis

‡ èrpis 2 Selsau "der Eber".

Avots: EH I, 370

ķerpis

ķerpis, eineŗ der gern zugreift, ein Dieb U. [Nach Berneker Wrtb. I, 171 u. a. zu cirpt ; aher aber wohl zu ķer̂t.]

Avots: ME II, 368

kverpis

kver̂pis: auch (mit er ) Grünh.; "nepilnīgs, sīks augumā, bet nejauks, uzstājīgs knēvelis" PV.

Avots: EH I, 690

kverpis

kver̂pis [PS., Drosth., N. - Peb.], kver̂plis C., [Doblen], Smilt., kver̃pis [auch Karls.], kver̃plis Kand., Gr. - Behrsen, kve̦rpulis Dz. Vēstn., der Knips, ein kleiner Knabe [kvèrpis 2 Fest.] ; ein mageres, verkommenes Ferkel (kver̃pis [Salis, Grünwald], Ahs., kvèrpis 2 Fest., [kver̂pis 2 Bauske]): kuo tinies man pa kājām, kverplis tāds Kand. ak tu sasuodīts kverplis, kuo tu bļauji! LP. VI, 251. tie, kas sēdēja pie luoga, bija tīri kve̦rpuļi Dz. Vēstn. tev, saimnieks, tādi puiši, kâ tie kverpja sivēniņi BW. 33401.

Avots: ME II, 353

lerpis

[lerpis (mit nicht gedehnet er) "ein Dummkopf" Neu - Wohlfahrt.]

Avots: ME II, 453

ļerpis

ļerpis, ‡

3) vakara ļer̂pis 2 Lems., die Fledermaus.

Avots: EH I, 772

ļerpis

ļerpis,

1) die Nachtschwalbe, der Nachtschatten, Ziegenmelker (caprimulgus europaeus)
Dickeln n. U., RKr. VIII, 88;

[2) "ein weinerliches Kind"
Morizberg; ein Schimpfwort Lis.; ļer̂pis 2 Salis, Arrasch, ein schwächlicher, schlaffer Mensch].

Avots: ME II, 538, 539

nošerpis

nùošerpis, verkommen, heruntergekommen.

Avots: ME II, 865

šļerpis

šļerpis, etwas ganz und gar Schmutziges (mit er̃) Gr. - Sessau; ein unsauberer, besudelter Mensch Bershof, Bauske, Mitau (mit er̃), Neu - Platohn; Schlackenwetter; ein gemeiner, niederträchtiger Kerl Grünw.; šļerpja kruogs, eine schmutzige, vollgetrampelte Schenke Neu - Platohn. Vgl. etwa slarpata.

Avots: ME IV, 71

sterpis

sterpis Ar., der Zwischenraum: kāju ster̂pis Bers. Zu star̂pa.

Avots: ME IV, 1062

Šķirkļa skaidrojumā (6)

apkverpt

apkver̂pt, ‡

2) (mit Flechten oder Moos) bewachsen
(?): jauns kuociņš sūnām apkverpis Dobl.

Avots: EH I, 96

apkverpt

apkver̂pt, intr., verkümmern; apkver̂pis, verkrüppelt, winzig: tur auga daži apkve̦rpuši kuoki. apkverpis sivē̦ns, ein unentwickeltes Ferkel. Grünh.

Avots: ME I, 98

kverpucis

[kve̦r̂pucis Jürg., Doblen, MSil., = erpis">kverpis: met kuo tuo kve̦rpuci šūpulī, lai izbļaujas!]

Avots: ME II, 353

uzkverpt

uzkverpt, aufschwellen: man uzkverpis celis Grafental.

Avots: ME IV, 349