Paplašinātā meklēšana

‡ atdzesinât (li. atgesìnti), = atdzesêt: a. karstu ūdeni.

Avots: EH I, 140

‡ blesinâtiês, heimlich faulenzen ("saimniekam nere̦dzuot nestrādāt") Nötk.

Avots: EH I, 228

‡ esinât PV., wfederholt, auf sich hinweisend, es (ich) sagen: tev katra vārda galā "es, es"; par kuo tu tâ vie˙nādi esini?

Avots: EH I, 370

‡ izdzesinât (li. išgesìnti ), kalt (kühl) werden machen Tirsen: i. istabu Autz, Cēre, Ermes, Mesoten, Pankelhof, Salis, Sessw., Stenden, Wandsen. i. pavardā uguni Zvirgzdine. i. (abkühlen) putru, ēdienu Bers., Laidsen, Meiran, PV., Rugāji, Schibbenhof, Salwen.

Avots: EH I, 444

izklesinât, sattfüttern, gründlich bewirten: ar mūsu labumu tas izklesināts, izēdināts Alm.

Avots: ME I, 752

izkresinâtiês, [izkrezinâtiês Dond.], allmählich, langsam [ohne ärztliche Hilfe] genesen: vai slimais bē̦rns jau nebūs izkresinājies? Sassm. [vai nebūsi izkrezinājies, ka vēl guli? Dond.]

Avots: ME I, 755

‡ izliẽsinât Frauenb., ausmagern (intr.) machen.

Avots: EH I, 463

klesinât, tr., fakt., füttern: cūkas klesināt ar labu barību Grünh.

Avots: ME II, 223

[*kresinâtiês, s. izkresinâtiês].

Avots: ME II, 274

kuriesinât, dem Vieh zurufen: kur iesi? L. kam nekuriesini guovi? warum rufst du der Kuh nicht zu, dass sie beim Haufen od. im Wege bleibe Adolphi.

Avots: ME II, 322

lesinât (li. lẽsinti), fakt. zu lest, fressen lassen, füttern: cālīši nelesināti Rutzau n. RKr. XVI, 198.

Avots: ME II, 453

liẽsinât (li. liesinti), tr., mager machen Spr., Karls.

Avots: ME II, 504

nùoliẽsinât, fakt. zu nùoliest, abmagern, mager machen, abnutzen, abmergeln (vom Acker): tīša prātā nāvi nuoliesinājis LP. VI, 986. lini nuoliesina laukus Sassm. zeme, rentniekiem bieži mainuoties, nuoliesināta Duomas II, 1313. Refl. - tiês, sich abmargen: slimnieks tâ nuoliesinājies, ka tam tikai kauli un āda Sassm.

Avots: ME II, 813

‡ sesinât, mit Hilfe der Interjektion se, se̦, sē, sē, (einen Hund) forttreiben: "...sē, sē, sē, Turi!" viņa skrēja sesinādama suni Brig. Dievs, daba, darbs 194.

Avots: EH XVI, 478

‡ viesinât, gastlich aufnehmen (?): draugi, kas viesina labprāt Dünsb. Od. 74.

Avots: EH II, 798

atdzesêt, atdzisinât, tr., abkühlen: ēdienu, ūdeni, alu; atdzesēt karstas asinis. vai nebūsiet savas atriebīgās sirds atdzisinājuši visu gadu pie viņa nelaimes Kaudz. M. Refl. -tiês, sich abkühlen: iziet laukā atdzesēties, atdzesināties.

Avots: ME I, 156

dzesêt. -ēju, dzesinât [li. gesìnti], tr., kühlen, löschen: putru, slāpes, Refl. -tiês. sich kühlen, sich abkühlen: laukā dzesēties BW. 1585. velti muti dzesināt. unnütz plappern B. Vēstn.

Avots: ME I, 547

I veldze, veldz ^{2 Ugalen n. FBR. VlI, 15,}

1) eine Pfütze auf einer überschwemmt gewesenen Wiese
(mit elˆ ² ) Schibbenhof;

2) die Feuchtigkeit
(mit elˆ ) Bers., Jürg., Kalzenau, Meiran, Nötk., Vīt.; die Kühle, der Schatten Lemburg, Etn. Il, 49; die Abkühlung Wid.; die Erfrischung Wid., (mit elˆ ) Smilt., (mit elˆ ² ) Grünw.; der Genuss, Wid.: zemei maz veldzes, stādi sāk vīst Erlaa, Jürg., Wessen. smalkais, lietus bij laba veldze izkaltušiem asniem Vīt. mugura bij slapja, galva vienā veldzē ders. izkaltušajās debests krājas veldze J. R. V, 92. piesien teliņu apakš vītuoliem; tur laba veldze nuo saulītes Dobl. n. Etn. Il, 49. brūces dzesināt ar... aukstuo veldzi MWM. VllI, 92. veldzes kausu... iztvīkušām lūpām sniedz Asp. VII, 21. sērdienim... sniedzi savu veldzi Rainis Gō"tes dzeja 73. (saule) veldzi laista... vātīs Ave sol 21. dvēseles viena uotru ar savu veldzi veldzināja R. Sk. Il, 105.

Avots: ME IV, 527, 528