Paplašinātā meklēšana

àizgãds: (mit à ² ) Saikava, Zvirgzdine: tis vēl senējais aizgāds Zvirgzdine.

Avots: EH I, 23

àizgãds, Vorrat Etn. III, 145: izēdīsi pēdējuo aizgādu A. IX, 355. kad Grieta mirstuot, lai e̦suot savs aizgāds un nee̦suot jāiet pa pasauli sievas meklēt JU. viņam ir aizgāds ve̦cuma dienām Sessw.

Avots: ME I, 26

‡ atgāds Kalz., Lubn., Meiran, (gutes?) Gedächtnis: viņam nav atgāda.

Avots: EH I, 142

I gàds ² ,

1): auch (mit ā) Renzen; ‡

2) die Fürsorge, Verpflegung:
laime savā gādā ņems Juris Brasa 203; ‡

3): man nav gàdā ² (oder zu einem nom. s. *gāda?), ich erinnere mich nicht
Celm.

Avots: EH I, 389

I gàds ² Bers.], = gādājums, das Besorgte, der Vorrat L., U. [bez gāds (gen. s. eines u - od. i - Stammes ) Warkh. "ohne Fürsorge". - Zu gādât; vgl. Lagercoantz KZ. XXXV, 290 f.]

Avots: ME I, 615

[II gãds, Verschlagsamkeit: ēdienam nav ne˙kāda gāda Trik.]

Avots: ME I, 615

III gāds, rumex acutus Mag. IV, 2, 41. [Gleich li. gõdas, ein gewisses Kraut (Ochsenzunge, Klette, echium vulgare)?]

Avots: ME I, 615

iegāds,

2): nav iegāda Saikava.

Avots: EH I, 513

iegāds,

1) das Besorgte, der Vorrat
Fest., Etn. III, 145: viss dzeršanas iegāds e̦suot vakar iztukšuots Kaudz. M. 124;

2) das Gedenken an:
pie tā paša iegāda ej nu tūliņ un padari! Etn. IV, 18.

Avots: ME II, 16

‡ nesagāds Wessen "ka [sic!] nelaikā vai neparasti (nepiekrītuoši) kuo dara".

Avots: EH II, 19

sagāds: viņa ... iedeva ... meitenes drēbju sagādu Vindedze 145. tâ mūsu tē̦vi vadījuši guodus, tâ mēs paši nuovadīsim ... man tikai rūp viss s. Sieva 88.

Avots: EH XVI, 408

sagāds U., sagāda Dr., der Vorrat, die Habe: ķešās tam bij sagādas pa˙pilnam A. Brigader. vajadzēja turēt sagādā daudz mēbeļu U. b. 63, 42. iztē̦rē̦dams . . . visu sagādu Seifert Chrēst. II, 39. ganāmi pulki un . . . sagāds Glück I Mos. 34, 23. liels sagāds nuo vēršiem un avīm Pred. Sal. 2, 7. grēcinieka sagāds Spr. Sal. 13, 22. - dzīvuot uz gatava sagāda (bei fertiger Verpflegung).

Avots: ME III, 625

apgãda, apgãds, das Versorgen, Verpflegen, die Pflege, das Besorgte: apgādu kapitāls, das Verpflegungskapital Rīg. A.; man apgāda nebija kuģī. kāzu apgāds bij bagāts JU.

Avots: ME I, 86

gãdât [Wolm., Bauske, Dunika, gâdât ² Dond., Wandsen, Gigr.], - ãju,

1) denken, ins reine zu kommen suchen, hin - und herdenken:
es duomāju, es gādāju, kas aiz kalna velējās BW. 12730. neduomāju, negādāju [bemühte mich?] šuogad iet tautiņās 15308. gāju, gāju tuo celiņu, duomādama, gādādama 17712. tu, puisīti, uz manim ne duomāt negādā 7833;

2) sorgen:
par bē̦rna labklājību. es zinu, ka tu gādāsi, cik spēsi Kaudz. M.;

3) besorgen, verschaffen:
gādā man nabagu ruokā! LP. III, 41. gādā sev vietnieku;

4) Sorge tragen, sich bemühen, versuchen:
tev jāgādā viņam tuo atlīdzināt. Refl. - tiês, sich bemühen, versehen: gādājies, ka ne˙viens aitu nepazaudē! LP. VI, 585. Subst. gãdājums, die Vermutung, die Sorge, das Besorgte: māsas visu savu gādājumu salikušas galdā Aps.; gãdâtãjs, der Berater, Fürsorger. [Nebst atgādāties "sich erinnern" und gāds "Vorrat" zu li. godóti "mutmassen; стараться" (Būga РФВ. LXX, 107), godýti "находить чутьем", atsigõsti "sich erinnern", ksl. гадати "mutmassen, meinen"; li. godùs "habgierig" (urspr. vielleicht: sorgsam ) ist vielleicht durch das synonyme gobùs in der Bed. beeinflusst.]

Avots: ME I, 615

sagāda,

1) s. sagāds;

2) die Überlegung
U.: bez sagādas runāt, ohne Überlegung sprechen.

Avots: ME III, 625