aizgārgties
àizgãrgtiês C., zu röcheln anfangen, ausser Atem kommen: Terēze aizgārdzās aiz pārāk lieliem smiekļiem A. XII, 816. mirējs priekš nāves vēl aizgārdzās JK.
Avots: ME I, 26
Avots: ME I, 26
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gārgt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gārgt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
gārgt
nogārgt
pagārgt
‡ pagārgt Meselau, Prl., = gãrgt 1 neben varêt: viņš vairs nevar nei p. Refl. -tiês,
1) eine Weile röcheln:
slimais dažas reizes vēl pagārdzās, tad apklusa AP.;
2) eine Weile Unsinn schwatzen
Heidenfeld.
Avots: EH II, 133
1) eine Weile röcheln:
slimais dažas reizes vēl pagārdzās, tad apklusa AP.;
2) eine Weile Unsinn schwatzen
Heidenfeld.
Avots: EH II, 133
Šķirkļa skaidrojumā (8)
gāgt
gāgt, atmen, keuchen: tas vairs nebūs dzīvuotājs, maz vien vairs gādz. gā`dz 2 [Kl.] kâ vista, kad aizkususi Erlaa. [krūtis gàdz 2 (= gārc) Erlaa. - Wohl aus gārgt.]
Avots: ME I, 616
Avots: ME I, 616
gārdzēt
gãrdzêt [C., Nigr.], - u, ẽju, gãrgt [C., Nigr.], - dzu,
1) schnarchen (in der Brust), mit heiserer Stimme sprechen
[gardzinēt Wessen], röcheln: krūtīs gārdz od. gārc. gārdzuoša e̦lpuošana Vēr. II. 548. aiz plānās pārsienas viņš sāka stiri gārgt Saul. vīrieši nuogāzās gar zemi nāvē gārgdami A. XII, 573. saraustītās skaņās gārgs viņa žņaugtā krūts R. Sk. I, 136. luopiņš vēl gārdz AP.;
2) Unsinn schwatzen, zanken:
kuo te gārdzi tik ilgi; ej labāk pie darba! Etn. IV, 49. Subst. gārdziêns, ein einmaliges Röcheln, Schnarchen: vēl viena grūta nuopūta, vairāk kâ gārdziens un viņš bij pabeidzis savu mūžu. Dok. A. [Zu li. gargéti "булькать (о горлѣ, когда его полощутъ)", gargúoti "хрипѣть, тяжело дышать."
Avots: ME I, 618
1) schnarchen (in der Brust), mit heiserer Stimme sprechen
[gardzinēt Wessen], röcheln: krūtīs gārdz od. gārc. gārdzuoša e̦lpuošana Vēr. II. 548. aiz plānās pārsienas viņš sāka stiri gārgt Saul. vīrieši nuogāzās gar zemi nāvē gārgdami A. XII, 573. saraustītās skaņās gārgs viņa žņaugtā krūts R. Sk. I, 136. luopiņš vēl gārdz AP.;
2) Unsinn schwatzen, zanken:
kuo te gārdzi tik ilgi; ej labāk pie darba! Etn. IV, 49. Subst. gārdziêns, ein einmaliges Röcheln, Schnarchen: vēl viena grūta nuopūta, vairāk kâ gārdziens un viņš bij pabeidzis savu mūžu. Dok. A. [Zu li. gargéti "булькать (о горлѣ, когда его полощутъ)", gargúoti "хрипѣть, тяжело дышать."
Avots: ME I, 618
gārkstēt
gārkstêt, - u, - ēju,
1) gackern:
vistas gārkst, kad taisās perēt A. XII, 868;
2) röcheln, heiser sprechen:
brēca gārkstuošā balsī Stari I, 926. [tam krūtīs kas gārkst Hirschenhof. Vgl. gārgt u. gārkt.]
Avots: ME I, 618
1) gackern:
vistas gārkst, kad taisās perēt A. XII, 868;
2) röcheln, heiser sprechen:
brēca gārkstuošā balsī Stari I, 926. [tam krūtīs kas gārkst Hirschenhof. Vgl. gārgt u. gārkt.]
Avots: ME I, 618
gārkt
gā`rkt 2 A. - Schwanb., - cu AP., schnarchen (in der Brust): krūtīs gārc Sessw. n. U. [Vgl. gārgt u. kārkt.]
Avots: ME I, 618
Avots: ME I, 618
iegārdzēties
[ìegãrdzêtiês Jürg., Bers. u. a.], ìegārgtiês, ìegārktiês Schujen, Bers., aufröcheln: krūtis piepēži iegārdzās Saul. Vēr. I, 1042. slimnieks tâ savādi iegārcās Pērsietis Jaunā R. IV, 220. [vistiņa vēl reizi iegārdzējās un bija pa˙galam Jürg.]
Avots: ME II, 16
Avots: ME II, 16