gūba
gũba [Gr. -Sess.], comm., ein Gebückter, Ungeschickter: luknis gūbu izvazāja pa tuo rāvas ūdentiņu VL. celies, gūba, gaiba nāk Rätsel. Vgl. gūbâtiês.
Avots: ME I, 685
Avots: ME I, 685
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gūba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gūba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
gūbainis
gũbainis "eine in der Ferne sich bewegende Gesialt" Ruj., Lems., Serb. n. U.: kad ieraugi gūbainīti, paliec par sila čakārnīti BW. 29088. Vgl. gūbâtiês.
Kļūdu labojums:
gūbainīti = gūbainīti (gemeint ist damit ein Wolf)
Avots: ME I, 685
Kļūdu labojums:
gūbainīti = gūbainīti (gemeint ist damit ein Wolf)
Avots: ME I, 685
Šķirkļa skaidrojumā (2)
gaiba
gaĩba [N. - Bartau], die Törin, die in den Tag hineinredet U.: celies, gūba! gaiba nāk Biel. R. 347; RKr. VII, 368. [Zu li. geĩbti "издыхать, падать (от слабости)", geibùs "schwächlich, plump", norw. keiv "schief, gedreht; linkische Person" u. a., s. Leskien Abl. 273, Zupitza Germ. Gutt. 173, Trautmann KZ. XLII, 372, Persson Beitr. 837, Būga KSn. I, 250.]
Avots: ME I, 582
Avots: ME I, 582
ķimpa
ķim̃pa,
1) das Malheur, Pech, Unglück, der Streit
Serb.: labāk nepīksti ne vārda, ka netieci ķimpā A. XVIII, 125, Stockm., Etn. II, 129, IV, 66;
2) ein Klumpen [?]:
celies, gūba, gaiba nāk, ņem tuo ķimpu, liec uz kampu Biel. R. 346;
3) Heufuder
Allend. n. U.;
4) eine Handvoll Ruten
Ruj. [Aus liv. kimp "Lärm, Unruhe; Bündel" resp. estn. witsa - kimp "Rutenbund", kimp "Verwickelung, Verlegenheit, Be-drängnis", s. Thomson Beröringer 261.]
Avots: ME II, 381
1) das Malheur, Pech, Unglück, der Streit
Serb.: labāk nepīksti ne vārda, ka netieci ķimpā A. XVIII, 125, Stockm., Etn. II, 129, IV, 66;
2) ein Klumpen [?]:
celies, gūba, gaiba nāk, ņem tuo ķimpu, liec uz kampu Biel. R. 346;
3) Heufuder
Allend. n. U.;
4) eine Handvoll Ruten
Ruj. [Aus liv. kimp "Lärm, Unruhe; Bündel" resp. estn. witsa - kimp "Rutenbund", kimp "Verwickelung, Verlegenheit, Be-drängnis", s. Thomson Beröringer 261.]
Avots: ME II, 381