Paplašinātā meklēšana

‡ bagačurs Kaltenbr., = bagâtnieks. Aus r. богач + bagāturs.

Avots: EH I, 198

‡ bezliñgačiņas Sehlenk n. FBR. VII, 35, = ‡ bezdelīgactiņa(s).

Avots: EH I, 214

‡ gač! Interjektion, Zuruf für Schafe Lesten n. FBR. XV, 28, Siuxt: g. mājā! g. kūtī! Siuxt.

Avots: EH I, 375

lagača Janš. Dzimtene IV, 168], lagaža [Preekuln], lāgaži, das Lager, Bett: Kristiņš taisa lagažiņu nuo ve̦cām dēlītēm BW. 24858. vilki gaud lagažuos (Var.: [aus Oppekaln]: lāgāžuos [?]) 30029, 1, 3. [istabas kaktā uz lagačām tumsā gulē̦dams Janš. Dzimtene V / VI, 128. - Zu slav. ležati "liegen", serb. lôg "Liegen", russ. лóгово "Lager eines wilden Tieres", gr. λέχος "Bett", λόχος "Hinterhalt; Kindbett", la. lectus "Bett", ir. lige "Bett", got. ligan "liegen" u. a., vgl. Būga РФВ. LXXI, 60 und Berneker Wrtb. I, 704 f.]

Avots: ME II, 399

līgača "eine gekrümmte Alte" Bers.]

Avots: ME II, 483

lìgačas ² : auch Bērzgale, Warkl.

Avots: EH I, 747

lìgačas ² Warkh.], līgačas [Bolven, Domopol], die Schaukel Infl.; [in Zaļmuiža n. Latv. saule 1924, 168 lèigočas ^2, in Welonen leiguočas aus līgāčas].

Avots: ME II, 483

‡ paga˙ču Pas. VIII, 81, = pag(a)! Zum -ču vgl. duo˙ču, nã˙ču!

Avots: EH II, 131

‡ plogača Seyershof "neizdȩvusies maize vai karaša": lāga nerūga, un plogačas vien izcepās. tādu pašu plogačiņu bez rauga, bez kā uzlika uz pannu.

Avots: EH II, 300

ragačaîns, knorrig, ästig Mar.

Avots: ME III, 464

‡ bezdelīgactiņa AP., Ramkau, bezd[e]līgačiņš Pussen, primula farinosa.

Avots: EH I, 214

druska. Demin. drusciņa. ein Brocken, Krümchen, ein Stückchen, ein Weniges: ē̦d, ka druskas acīs le̦c Kav. pa druskai, ein wenig: pēdīgi es pa druskai apraduos Aps. ēd, sunīti, pa druskai, druskās od. drusku druskās, in tausend Stücke: ve̦lns sapluosa burvja kaulus smalkās druskās LP. VII, 146. bļuoda saplīsusi drusku druskās. miežu re̦tam tagad kāda drusciņa. saulei vēl labā drusciņā e̦suot (während die Sonne noch recht hoch am Himmel steht), me̦t nuo darba mieru Etn. III, 124. Zu li. druskà "Salz" [(semasiologisch vgl. alb. geg. krüpε "Salz", aksl. krupa "Krümchen"). drùzgas "kleines Stück", apoln. druzgač "in kleine Stücke zerbrechen", kymr. dryll "Bruchstück" und vielleicht auch zu gr. ϑραύω "zerbreche", sowie got. drauhsnos (drausnos) "Brocken" cund (?) la. frūstum "ein Brocken"; s. Prellwitz Wrtb. ² 186 und 187 f., Boisacq Dict. 350 f., Walde Wrtb. ² 320, Stokes Wrtb. 158, Bezzenberger BB. XXIII, 298 ² und XXIX, 247 f., Persson KZ. XXXIII, 291 f., Trautmann Wrtb. 61 f., Feist Wrtb. ² 91 f.; vgl. auch drusniņa und drusta.]

Avots: ME I, 505

lāgaži: "s. lagaža" ME. II, 437 zu Werbessern in "s. lagača".

Avots: EH I, 727

‡ lìgavas ² Warkl., = lìgačas ² .

Avots: EH I, 748

nagacis,

1) = nagacs (s. dies);

2) ein Unartiger, Unbändiger:
tādu nagaci ve̦lns nevar savaldīt Mar. n. RKr. XV, 127. uz bē̦rnim baŗuoties: kuo jūs, nagači, pa bļuodu ņagājaties?

Avots: ME II, 686

ragacis,

1) ein Stock, worauf man den Flachs beim Schwingen legt
Mar. n. RKr. XV, 132;

2) der Weberbaum, auf welchen sich das fertige Gewebe aufwickelt
Mar. n. RKr. XV, 132;

3) "etwas Unebenes, Knorriges, Ästiges"
Mar.: ecējamie egļi kâ ragači;

4) ein unartiger, ungestümer Knabe, "kas iet kâ vējš, visu gāzdams un lauzdams" Mar.: putka iet kâ ragacis ar visu klibuo kāju. Wohl zu rags.

Avots: ME III, 463

urgučas (?) Alksn. Zund.,

1) "Streitigkeiten, Gezänk
(ķildas)": sievām atkal urgačas. kas ta nu pa gavēni urgučus cels;

2) "Ungläcksfälle":
urgučās iekūlies.

Avots: ME IV, 305