gabana (li.
(gabanà "ein Armvoll"), gabans [li.
[gãbanas "охапка"],1) ein Armvoll: gabana od.
gabaiņa - kušķis, cik ruoka var saņemt LP. VII, 306;
2) der Heuhaufen Lös., Mar., Oppek., Oberkurl.:
siens sakrauts gabanās; nu tik vajag tuo ielikt šķūnī Mar.
sienu me̦t gabanās Etn. I, 78.
viņa sāka piekasīt gabanu ceļus R. Sk. II, 160.
es kâ siena gabaniņa BW. 14854.
nuo trim siena gabanām sakrauj ve̦se̦lu ve̦zmu AP.
kaut man būtu āra pūtusēs kâ siena gabana Druva II, 408. Dafür anderswo gew.
guba;3) im VL.
gabaniņa als Epitheton des Schafes: aitiņ, mana gabaniņa, das Wollichte n. Spr., eher wohl -
das Runde (vgl.
es kâ siena gabaniņa). [Wohl zu gabals, li. gãbužas "куча, сверток, горсть", gabénti "fortschaffen, bringen", ir. gabim "nehme", la. habeō "halte, habe", wruss. габаць "ergreifen, nehmen" u. a.; s. Berneker Wrtb. I, 28 f., Leskien Nom. 38, Uhlenbeck IF. XIII, 216, K. Meyer IF. XXXV, 235 ff., Trautmann Wrtb. 74.]Kļūdu labojums:
Vii, 506 = VII, 306
Avots: ME I,
580