gaišums
gàišums,
2): g. acīm vai[r] nav Seyershof, kad tas g. zūd, tad nevar ne˙kuo redzēt Kand.
Avots: EH I, 378
2): g. acīm vai[r] nav Seyershof, kad tas g. zūd, tad nevar ne˙kuo redzēt Kand.
Avots: EH I, 378
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gaišums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gaišums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
gaišums
gàišums,
1) die Helle, Helligkeit, das Licht:
pilns mēneša gaišums izplatījās pār mazuo dārziņu Asp.;
2) die Sehkraft, das Augenlicht:
jau sāk zust acu gaišums JR. IV, 87.
Avots: ME I, 588
1) die Helle, Helligkeit, das Licht:
pilns mēneša gaišums izplatījās pār mazuo dārziņu Asp.;
2) die Sehkraft, das Augenlicht:
jau sāk zust acu gaišums JR. IV, 87.
Avots: ME I, 588
Šķirkļa skaidrojumā (12)
arvienu
atmirdzēt
balsens
bal˜se̦ns C., dial. bal˜sans, weisslich: mati. tumsā parādās balsans gaišums R. Sk. II, 84 (Rain.)
Avots: ME I, 254
Avots: ME I, 254
blāvs
blãvs [Nabben, Roop],
1) bläulich, fahl, matt, unentschieden:
blāvi ziedi; [blāvas (= bālganas, nenuoteiktas krāsas) drēbes Treiden; blāva (hellgrau) migla Wolgunt]; blāvs gaišums, [blãva gaisma, Dämmerlicht PS., Ruj.]; blāva debess; blāva, zili pe̦lē̦ka leja MWM. IX, 613; uogles meta uz grīdu blāvu spīdumu. [kad cilvē̦ks ilgi slims gulējis, tad viņam ir"blâvas 2 "(= neskaidras) acis Stuhrhof.] blāva acs, ein Auge, wo das Weisse zu sehr hervortritt Dond. zilum blāva tu, Anniņa, bläulich fahl BW. 20129, 2; zila, blāva mūs māsiņa BW. 24339, 1. Rainis gebraucht das Wort blāvs in der Bedeutung "zart": blāvas krūtis, zarte Brust. Adv. blāvi: tie e̦ze̦rs zibēja blāvi, te tumsdams, te zalguodams Sudr. E. ē̦nas iet pār viņa blāvi bāluo ģīmi Druva I, 977. [Nach Prellwitz BB. XXV, 285 und Persson Beitr. 31 wohl entlehnt (aus mnd. blaw "blau, dunkel", woher wohl auch li. blāvas "палевый, половой" E. ).]
Kļūdu labojums:
mūs māsiņa = mūs[u] māsiņa
Avots: ME I, 312
1) bläulich, fahl, matt, unentschieden:
blāvi ziedi; [blāvas (= bālganas, nenuoteiktas krāsas) drēbes Treiden; blāva (hellgrau) migla Wolgunt]; blāvs gaišums, [blãva gaisma, Dämmerlicht PS., Ruj.]; blāva debess; blāva, zili pe̦lē̦ka leja MWM. IX, 613; uogles meta uz grīdu blāvu spīdumu. [kad cilvē̦ks ilgi slims gulējis, tad viņam ir"blâvas 2 "(= neskaidras) acis Stuhrhof.] blāva acs, ein Auge, wo das Weisse zu sehr hervortritt Dond. zilum blāva tu, Anniņa, bläulich fahl BW. 20129, 2; zila, blāva mūs māsiņa BW. 24339, 1. Rainis gebraucht das Wort blāvs in der Bedeutung "zart": blāvas krūtis, zarte Brust. Adv. blāvi: tie e̦ze̦rs zibēja blāvi, te tumsdams, te zalguodams Sudr. E. ē̦nas iet pār viņa blāvi bāluo ģīmi Druva I, 977. [Nach Prellwitz BB. XXV, 285 und Persson Beitr. 31 wohl entlehnt (aus mnd. blaw "blau, dunkel", woher wohl auch li. blāvas "палевый, половой" E. ).]
Kļūdu labojums:
mūs māsiņa = mūs[u] māsiņa
Avots: ME I, 312
dauzt
dauzt, ‡ Refl. -tiês, = daũzîtiês 3 oder 4 (?): kur dieva gaišums sirdī spīd, nevaru tumsā d. Dz. grm. 1867, S. 479.
Avots: EH I, 310
Avots: EH I, 310
gaisuma
gàisuma, lokal (Ostliv.) für gaisma BW. 3987; 6528; 8273; 12595; 1368; 18523; 23261, 1; 35760; Spr.; [gaisums L., Und. Psalm. 30, 41 u. a., = gaišums].
Avots: ME I, 588
Avots: ME I, 588
rietrenis
rietrenis,
1) der Westwind:
lē̦ns rietrenis atdzęn vęsęlus vilņus puķu smaršas A. Brigader;
2) der Westen:
blāvais gaišums rietrenī pamazām tumšuojas Kaln. Alga pēc nuope̦lna 9. Vgl. rietrums.
Avots: ME III, 550
1) der Westwind:
lē̦ns rietrenis atdzęn vęsęlus vilņus puķu smaršas A. Brigader;
2) der Westen:
blāvais gaišums rietrenī pamazām tumšuojas Kaln. Alga pēc nuope̦lna 9. Vgl. rietrums.
Avots: ME III, 550
sīkme
sīkme,
1) sīkmīte Druw. "die kleinen und Jüngsten in der Menschen-od. Tierfamilie":
vē̦cākiem ir daudz kuo pūlēties, juo tā sīkmīte ir liela Druw. n. RKr. XVII, 76. ganāmā pulkā ir lieta sīkmīte ebenda. sîkme, Lämmer AP., Lis.;
2) kleine Gegenstände
Warkl.; Kleinlichkeit: nuo sīkmes putekļiem tām neizkļūt Duomas III, 943. kur tautas gaišums pazūd sīkmes tvaikā Druva I, 562.
Avots: ME III, 852
1) sīkmīte Druw. "die kleinen und Jüngsten in der Menschen-od. Tierfamilie":
vē̦cākiem ir daudz kuo pūlēties, juo tā sīkmīte ir liela Druw. n. RKr. XVII, 76. ganāmā pulkā ir lieta sīkmīte ebenda. sîkme, Lämmer AP., Lis.;
2) kleine Gegenstände
Warkl.; Kleinlichkeit: nuo sīkmes putekļiem tām neizkļūt Duomas III, 943. kur tautas gaišums pazūd sīkmes tvaikā Druva I, 562.
Avots: ME III, 852
trīsēt
I trìsêt: auch Serben, Smilt., Trik., (mit ĩ) Lemb., (mit ì 2 ) Oknist, Sonnaxt, Visķi, 3. prs. trīsē Rūžu Kr. 82, trìs 2 (aus *trīsi), 1. p. s. trìšu 2 Auleja; trīšējuošs gaišums Fr. Bārda Zemes dē̦ls 7 23.
Avots: EH II, 696
Avots: EH II, 696
tumsība
tùmsĩba: auch Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 297),
1): saules gaišums pārspēj visas tùmsības 2 Linden in Kurl. (ve̦lni) vis˙vairāk ... ruonas rudens naktīs, pašās tumsībās Jauns. J. un v. 385.
Avots: EH II, 702
1): saules gaišums pārspēj visas tùmsības 2 Linden in Kurl. (ve̦lni) vis˙vairāk ... ruonas rudens naktīs, pašās tumsībās Jauns. J. un v. 385.
Avots: EH II, 702
tumšinieks
tumšiniẽks,
1) = tumsiniẽks: nuo tā (= vārda) nāk . . . gaišums tumši-niekiem Gesangb. 180, 3;
2) f. tumšiniece "?": tumšiniece, naktiniece traucē manu kumeliņu BW. 34081 var.
Avots: ME IV, 263
1) = tumsiniẽks: nuo tā (= vārda) nāk . . . gaišums tumši-niekiem Gesangb. 180, 3;
2) f. tumšiniece "?": tumšiniece, naktiniece traucē manu kumeliņu BW. 34081 var.
Avots: ME IV, 263
varavīksnains
vaŗavîksnaîns, regenbogenartig, regenbogenfarben: varavīksnains gaišums... ieplūda acīs J. Kļaviņš. varēja tanī (= naudas makā) redzēt... vaŗavīksnaiņus papīrus Janš. Tie, kas uz ūdens 7.
Avots: ME IV, 484
Avots: ME IV, 484