atgaitīgs
atgaitîgs, mit einem Hindernis verbunden; hinderlich, behindert: atgaitīgi apstākļi B. Vēstn. atgaitīga sagre̦muošana Pūrs III, 22.
Avots: ME I, 157
Avots: ME I, 157
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gaitīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gaitīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
gaitīgs
gàitîgs: gaîtīga 2 ķēve Salis. jaunā menesī zirgs jāiebrauc, tad gàitīgāks 2 KatrE: gaitīgi pabeidza ... darbu Pas. VI, 162.
Avots: EH I, 379
Avots: EH I, 379
gaitīgs
gàitîgs [C., AP., Jürgensb.], hurtig, behende, gewandt, erfolgreich: gaitīgs zirgs, auch cilvē̦ks. zirgs iet gaitīgi. viņš gaitīgi patapa vaļā Lautb., A. XII, 869. gaitīgs uz nebē̦du Vīt. 85.
Avots: ME I, 589
Avots: ME I, 589