Paplašinātā meklēšana

ciêtgalˆvîgs,

2): kad bē̦rns būs savā vaļā uzaudzis, tad viņš palicīs c. Bergm. Sap. spr. mācīb. 1795, S. 27.

Avots: EH I, 278

ciêtgalˆvîgs,

1) schwer begreifend:
kuo nu tādam cietgalvīgam iestāstīsi;

2) eigensinnig;

3) hartmäulig (von Pferden)
U.

Avots: ME I, 396

dižgalˆvîgs, eigensinnig.

Avots: ME I, 475

galˆvîgs, ‡

2) "guten Kopf habend (vom Kinde)"
Strutteln n. BielU.

Avots: EH I, 381

galˆvîgs [li. galvìngas "einen gewaltigen Kopf habend"], sicher: Anna nebija galvīga, ka nebūtu viņš vēl kur ārā MWM. X, 924. [es e̦smu galvīgs, ka tâ būs Trik.]

Avots: ME I, 597

grũtgalvîgs, schwer begreifend, unbegabt Ar.

Avots: ME I, 669

liẽlgalˆvîgs, ‡

2) übermütig
Lös., Saikava (mit ìe ² ).

Avots: EH I, 754

liẽlgalvîgs, eigensinnig, launisch, starrköpfig Etn. IV, 129.

Avots: ME II, 498

pãrgalvîgs: pãrgalvīgā mandaga Latv. konv. vārdn. (s. v. "Atsvēte") "?" (der Blaumontag?).

Avots: EH XIII, 200

pãrgalˆvîgs, übermütig: pārgalvīgs puika. pārgalvīgas matu cirtiņas Rīta skaņas I, 139.

Avots: ME III, 155

re̦sgalvîgs, s. re̦zgalîgs.

Avots: ME III, 513

‡ stīvgalvīgs "?": stīvgalvīgus kruoga draugus Pēt. Av. II, 261.

Avots: EH II, 582

stũrgalvîgs, eigensinnig, hartnäckig U.

Avots: ME III, 1110

trakgalˆvîgs, unsinnig, tollkühn U.: stiprs dzēriens dara trakgalvīgus Glück Spr. Sal. 20, 1. trakgalvīgs kā trakgalvīga guovs Hosea 4, 16.

Avots: ME IV, 219

‡ dimma "sievišķis, kas cietgalvīgs un rupjš pret visiem" (aus einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 320

nebè̦da, die Sorglosigkeit, der Übermut, gew. līdz nebē̦dai, uz nebē̦du, uz pašu nebē̦du, bis zum Äussersten, aufs Äusserste, sehr: jautrs un pārgalvīgs līdz nebē̦dai A. XX, 938. smildzināja smalks lietutiņš, līdz nebē̦dai atšķaidīdams lauku celiņus XVI, 868. nu ir gan paē̦sts uz nebē̦du A. XIII, 2, 157. tie laiskuojuši uz tuo nebē̦du Etn. IV, 156. šās divi pagājušās dienas gan dzīvuojām uz nebē̦du, lebten wir in Herrlichkeit und Freuden, ohne Sinn und Verstand Kaudz M.

Avots: ME II, 708

pamẽklis (unter pamēglis): auch ("?") BW. 252181, 2;: auch Dunika; "pārgalvīgs, neprātīgs cilvē̦ks" Iw.; ein Schimpfname Hasenp.; ein ausgelassenes Kind od. ein solches Füllen NB.

Avots: EH II, 156

pãrturîgs, zu wohlhabend: citādi es pārturīgs drīz ir taptu pārgalvīgs GL.

Avots: ME III, 184

patgalˆvĩba U., der Eigenwille, Eigensinn, die Eigenmächtigkeit. patgalvîgs U., eigenwi1lig, eigensinnig, starrköpfig Manz., Elv.: kas patgalvīgs, nelaimē iekritīs Manz.

Avots: ME III, 121

pìevàldît, im Zaum halten, beherrschen: (zirgs) e̦suot palicis pārgalvīgs, viņš pa priekšu būšuot drusku jāpievalda, kamē̦r . . . varēšuot uz viņa jāt Balss. lai pievalda vien labāk savas žaunas A. XXI, 757, er möge lieber das Maul halten. Refl. -tiês, sich beherrschen, sich im Zaum halten: kādu gadu liekulīgi pievaldījies, sāka dzīvuot vēl nebēdīgāki Aps. IV, 87.

Avots: ME III, 308

sekšans, sekšāns Gr.-Buschhof "dusmīgs, stūrgalvīgs": ir gan sekšans: ne˙kuo neatbild, laikam sasirdījies Mar. n. RKr. XV, 134.

Avots: ME III, 814

slĩme̦sts,

1): "slìmasts ² Aknīste" ME. III, 936 zu streichen und "slīmastivs" ebenda durch "slime̦stuvis ² " zu ersetzen;

2): stūrgalvīgs kā īsts s. Laidsen.

Avots: EH II, 527

tiepuonis,

1) tiẽpuonis Ruj., tiepuonis LKVv., tiepuons Oppek. n. U., tiẽpuons Notk., tiepuoņa Lennew., Linden, N.-Peb., Schonberg, Schujen, (mit iẽ) AP., Funkenhof, Hofzumbērge, Notk., Ramkau, Schwitten, Stenden, Upesgrīva, Wain., (mit ìe ² ) Adl., Adsel, Bers., Domopol, Erlaa, Gr.-Buschh., Gr.-Salwen, Kalzenau, Laud., Lennew., Mar., Saikava, Selsau, Setzen, Warkl., (mit iê ² ) Gold., Widdrisch, comm., = tiepša: stūrgalvīgs tiepuonis A. v. J. 1900, S. 614;

2) Plur. tiepuoņi Wid., (mit ìe ² ) Gr.-Buschh., tiepuoni Ruj. n. U., tiepuoni Ruj., Nücken; Gewohnheiten, Art und Weise
(tiepuoni) U. (mit ?). .

Avots: ME IV, 212

‡ trakalis Auleja "kas pats ir traks, pārdruošs, pārgalvīgs vai cìtu var tādu padarīt".

Avots: EH II, 690

uzkundzîgs, herrsehsüchtig: Gustapiņš kādreiz pārgalvīgs un uzkundzīgs Aps. IV, 73.

Avots: ME IV, 347

II žeperis, = zeperis, ein geschickter Mensch Ronneb. - Neuhof; ein herzhafteŗ geschickter Knabe A. - Ottenhof, AP., Bauske, Samiten, ein kleineŗ tüchtigeŗ herzhafter Junge Kegeln, Schwanb.; "ziķeris" Schibbenhof; einer, der in seinem Tun eilig und unbedacht ist A. - Ottenhof, Bauske, Lubn., Meiran, Prl.; "acīgs, pārgalvīgs, nekaunīgs puika" Kurmene; "ein störrischer Mensch, der fest auf den Beinen steht, auf seinem Recht besteht" Vīt.; ein zänkischer Mensch (žepers) Wessen: tas tik ir žeperis! neduomā viņu pagrūst! Vīt. Vgl. auch seperis. Wie verhält sich dazu estn. säpar "hurtig, munteŗ rührig"?

Avots: ME IV, 803