Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'garēm' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'garēm' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (3)
garām
gaŗām, dial. garēm, gariem, Instr. Pl. von garš,
1) vorüber, vorbei:
es aizlaidu visiem braucējiem gaŗām;
2) längs, entlang, =
gar, eine Mittelstellung zwischen Adverb und Präp. einnehmend, aber so nur im VL.: tec gaŗām tuo ciemiņu BW. 1400,2. taisi, bāliņ, divi dārzi gaŗām tavu glāžu luogu 14538;
3) über - hinaus:
viņa lasīja gaŗām pusnaktij Niedra;
4) prädikativ - vorüber, vorbei:
pusdiena, briesmas jau gaŗām;
5) durch
gar (s. dies) od. gaŗu verstärkt - lang und breit, ausführlich, gehörig: mēs tuo gaŗu gaŗām apspriedām.
Avots: ME I, 605
1) vorüber, vorbei:
es aizlaidu visiem braucējiem gaŗām;
2) längs, entlang, =
gar, eine Mittelstellung zwischen Adverb und Präp. einnehmend, aber so nur im VL.: tec gaŗām tuo ciemiņu BW. 1400,2. taisi, bāliņ, divi dārzi gaŗām tavu glāžu luogu 14538;
3) über - hinaus:
viņa lasīja gaŗām pusnaktij Niedra;
4) prädikativ - vorüber, vorbei:
pusdiena, briesmas jau gaŗām;
5) durch
gar (s. dies) od. gaŗu verstärkt - lang und breit, ausführlich, gehörig: mēs tuo gaŗu gaŗām apspriedām.
Avots: ME I, 605
stirkšēt
stirkšêt, -u, -ẽju,
1) stir̃kšêt Salis, stirkšêt Schwanb., Fest., stir̃kšķêt Widdrisch, Siuxt, C., Ekau, Grünwald, Selg., Wain., stirkšķêt Memelshof, stir̃kstêt (auch mit -gst- geschr.) Arrasch, Neugut, Rönnen, Neuhausen, Dond., Wandsen, stir̂kstêt 2 Stenden, lautnachahmendes Verbum, zur Bezeichnung des Lautes, der beim Reissen von Stoff (od. Leder) entsteht:
viņš plēš drēbi; ka stirkst vien Rönnen. ve̦lns nuoplēsa ādas, ka stirkstēja vien LP. VII, 203. drēbe plīstuot stirkš(ķ);
2) stir̂kšķêt MSil., U., stirkšēt U., klirren:
luogi stirkš U. sāk stirkšēt rūtis MMW. VIII, 366. glāzu stirkšķēšana, Aneinanderklingen der Gläser U. zuobins un pieši stirkš Celm.;
3) "= tirkšķēt" Nigr. (stirkstêt), zur Bezeichnung anderer Laute: sniegs stirkstēja (= gurkstēja
1) Hofzumberge. pulkstenis stir̃kš, ratiņš griežuoties stir̂kš Nötk, durvis stirkšķ JK. III, 1; Pas. II, 165 (aus Kalleten). visi lē̦kāja apkārt, ka... krāsns stirkšķēja Duomas I, 420. tautiešam vara bulte garēm skrēja stirkš(ķ)ēdama BW. 35477, 4. sāka rakstīt, ka stirkšēja vien A. v. J. 1896, S. 752. kniedes vien stirkš Duomas II; 1024. pļatē, ka stirkst Stenden;
4) stirkstêt, viel sprechen
Kl. - Roop; stirkšķêt, sehr schnell und undeutlich sprechen;
5) "?": nuosien, lai stir̂kšķ (bindet sehr fest zu)
Siuxt.
Avots: ME IV, 1073
1) stir̃kšêt Salis, stirkšêt Schwanb., Fest., stir̃kšķêt Widdrisch, Siuxt, C., Ekau, Grünwald, Selg., Wain., stirkšķêt Memelshof, stir̃kstêt (auch mit -gst- geschr.) Arrasch, Neugut, Rönnen, Neuhausen, Dond., Wandsen, stir̂kstêt 2 Stenden, lautnachahmendes Verbum, zur Bezeichnung des Lautes, der beim Reissen von Stoff (od. Leder) entsteht:
viņš plēš drēbi; ka stirkst vien Rönnen. ve̦lns nuoplēsa ādas, ka stirkstēja vien LP. VII, 203. drēbe plīstuot stirkš(ķ);
2) stir̂kšķêt MSil., U., stirkšēt U., klirren:
luogi stirkš U. sāk stirkšēt rūtis MMW. VIII, 366. glāzu stirkšķēšana, Aneinanderklingen der Gläser U. zuobins un pieši stirkš Celm.;
3) "= tirkšķēt" Nigr. (stirkstêt), zur Bezeichnung anderer Laute: sniegs stirkstēja (= gurkstēja
1) Hofzumberge. pulkstenis stir̃kš, ratiņš griežuoties stir̂kš Nötk, durvis stirkšķ JK. III, 1; Pas. II, 165 (aus Kalleten). visi lē̦kāja apkārt, ka... krāsns stirkšķēja Duomas I, 420. tautiešam vara bulte garēm skrēja stirkš(ķ)ēdama BW. 35477, 4. sāka rakstīt, ka stirkšēja vien A. v. J. 1896, S. 752. kniedes vien stirkš Duomas II; 1024. pļatē, ka stirkst Stenden;
4) stirkstêt, viel sprechen
Kl. - Roop; stirkšķêt, sehr schnell und undeutlich sprechen;
5) "?": nuosien, lai stir̂kšķ (bindet sehr fest zu)
Siuxt.
Avots: ME IV, 1073
visgarām
vis˙garām, vis˙garēm,
1) vis˙garēm
Pernigel, Salis, Wolm., Adv., die ganze Strecke entlang, der ganzen Länge entsprechend; (fig.) durchweg: krusta māte man suolīja vis˙gaŗām (Var.: līdz kājām) linu kre̦klu BW. 1810 var. tādu ciema kukuli dabūjuse - vis˙gaŗām gar vē̦daru Etn. 11, 45. vis˙gaŗām vajaga jaunu jumtu Vēr. 1, 1377. tuos atruodam pa lielākai daļai vis˙gaŗām Ausekļa rakstuos Sanders;
2) Präp. mit dem Dativ od. Akk.-Instr., entlang:
rikšiem bēri es palaidu vis˙garēm purmales (Var.: sila malu) BW. 18383, 2 var. zaķīt[i]s līda līdumiņu vis˙garēm Daugaviņu 2314. vis˙garēm suolam aiz kāzu galda BW. III, 1, S. 6,
Avots: ME IV, 623
1) vis˙garēm
Pernigel, Salis, Wolm., Adv., die ganze Strecke entlang, der ganzen Länge entsprechend; (fig.) durchweg: krusta māte man suolīja vis˙gaŗām (Var.: līdz kājām) linu kre̦klu BW. 1810 var. tādu ciema kukuli dabūjuse - vis˙gaŗām gar vē̦daru Etn. 11, 45. vis˙gaŗām vajaga jaunu jumtu Vēr. 1, 1377. tuos atruodam pa lielākai daļai vis˙gaŗām Ausekļa rakstuos Sanders;
2) Präp. mit dem Dativ od. Akk.-Instr., entlang:
rikšiem bēri es palaidu vis˙garēm purmales (Var.: sila malu) BW. 18383, 2 var. zaķīt[i]s līda līdumiņu vis˙garēm Daugaviņu 2314. vis˙garēm suolam aiz kāzu galda BW. III, 1, S. 6,
Avots: ME IV, 623