garīgs
garîgs (schon Lat. kat. bei Günther Altle. Sprachd. I, 300 und LLD. 11, 320): g. tē̦vs ķēneņš Pas. X, 186. - garīgāki (Adv.), erbaulicher BielU.
Avots: EH I, 384
Avots: EH I, 384
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'garīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'garīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
garīgs
garîgs ,* geistlich, geistig: es, brāļi, nevarēju ar jums runāt kâ ar ga rīgiem, bet kâ ar miesīgiem I Kor. 3, 1. garîgas dziesmas, geistige Lieder, garīgi dzērieni, geistige Getränke.
Avots: ME I, 603
Avots: ME I, 603
mīkstgarīgs
pragarīgs
pragarîgs, gierig, gefrässig: pragarīgā līdaka, duod man mieru! Pas. III, 426 aus Atašiene.
Avots: ME III, 376
Avots: ME III, 376
vājgarīgs
Šķirkļa skaidrojumā (1)
apsāpēt
apsâpêt, apsâpt, intr., inch.,
1) krank werden:
šai sākušas acis apsāpēt JK. VI, 39; vē̦de̦rs apsāpis. man vidus apsāpējis Plūd. LR. IV, 133;
2) mit abhäng. Infin. müde werden, aufhören:
tas censtiês neapsāpa Blaum. daudzi gan saņēmās, bet pēcāk cits pakaļ citam apsāpa Gr. - Sessau. garīgs apsāpums, Stumpfsinn, Lethargie Vēr. II, 1006.
Avots: ME I, 118
1) krank werden:
šai sākušas acis apsāpēt JK. VI, 39; vē̦de̦rs apsāpis. man vidus apsāpējis Plūd. LR. IV, 133;
2) mit abhäng. Infin. müde werden, aufhören:
tas censtiês neapsāpa Blaum. daudzi gan saņēmās, bet pēcāk cits pakaļ citam apsāpa Gr. - Sessau. garīgs apsāpums, Stumpfsinn, Lethargie Vēr. II, 1006.
Avots: ME I, 118