I vir̂t (li.
vìrti "kochen") Wolm. u. a.,
vìrt Neuenb., (mit
ìr 2 ) Kl., Prl., (mit
ir̂ 2 ) Karls., Līn., Praes.
ve̦r̂du Wolm. u. a. od.
virstu (Altenwoga, Bers., Borchow, Ruj.) und (?)
viru, Praet.
viru (unbek˙in Adiamünde, Erlaa, Heidenfeld, KatrE., Mahlup, Meiran, Ruj., Schnehpein, Schwanb., Sessw., Siuxt, Wandsen, Widdrisch, Zögenhof, wo dafür
vārît resp.
vārîtiês),1) intr.,
kochen, sieden U., Altenwoga, AP., (mit
ir̃ ) Ruj., Serben:
putra virst Peb.
(wo daneben angeblich ūdens ve̦rd nuo avuota), Altenwoga.
ūdens sāka virt MWM. v. J. 1896, S. 928.
katls sāka virt Vēr. II, 661.
ēdiens jau uzgāja virt Mar.
tur ve̦rd gaļa kāpuostuos BW. 31096.
kazas gaļa nevirusi 26397.
kundziņš virs trumulī 31264, 1.
tai virumā vira . . . meitu miesas Pas. IV, 12 (aus Schrunden).
guns vien ve̦rd ap čuokstu 403 (aus Welonen).
ka tie elles peklē virtu! möchten sie in der Hölle... kochen! Mag. XX, 3, 42.
tu dzelze vēl nav gan virusi Mag. III, 1, 133.
ķēniņš ielīda virušā (vgl.
viruots) pienā un savira Pas. VII, 42;
2) tr.,
kochen Kaltenbrunn, Oknist, Rutzau, Warkh.:
viršu putru BW. 19326.
kunkuļiem putru viru 10446.
kam mums nevira rāceņu putru 26189.
kam taukus laizīja putriņu virdama 20I68.
uolas viru 32209, 3 (ähnlich 35307 var.).
griķu putra, pienā virta JK. Il, 152.
kuo ragana tur ve̦rd LP. IV, 92.
nezinu, kuo tev būs virt ēst Pas. III, 120 (aus Kapiņi).
katli, kur ve̦lni cilvē̦kus ve̦rd V, 265 (aus Asūne).
meitas vira dzīpariņus BW. 7131.
nebūšu ne ce̦pts, ne virts Juris Brasa 134;
3) intr.,
quellen U.,
sprudeln: aizbē̦rtie avuoti atkal virs Stari IlI, 243.
(asinis) ve̦rd aumaļām LP. II, 74.
silta rasa iz . . . brūcēm ve̦rd JR. IV, 66. (fig.)
ve̦rd dzīvības spē̦ki kauluos 77.
viņam rūg tums vira iz dvēseles B. Vēstn.
dziesma, kas tam pār lūpām vira MWM. VllI, 327;
4) tr.,
hervorsprudeln: (kalni) uguni ve̦rd Kārstenis Gäju putni 26. - Part. praes. act.
ve̦rduošs, ve̦rduots, kochend, siedend, quellend, sprudelnd: ve̦rduošs ūdens Ahs.
gâzt kâ ve̦rduošu virsū (wie heisses Wasser) Austr.
iz ve̦rduoša avuotiņa BW. 29678, 2.
mūžam ve̦rduoša dzelme Vēr. II, 388.
ruozes, pilnas ve̦rduošas dzīvības 389.
ve̦rduošās dzīvības spē̦ks R. Sk. Il, 109. - Subst.
viršana, das Kochen (tr. und intr.);
das Quellen, Sprudeln: asiņu viršanu Br. 306;
virums,1) Gekochtes U.,
Gebräu Altenwoga;
ein Gericht U.;
eine flüssig gekochte Speise Frauenb.:
vārījās virumi puoduos J. Veselis.
rīkuojās ar... ce̦pumiem un virumiem A. v. J. 1899, S. 29.
garšīgs virums LP. III, 98,
aizlej karuoti viruma aiz piedurknes IV, 175.
pieviris virums V, 135.
lai vāruot, bet lai virumu nebauduot VI, 477.
kundziņš ēda . . . manu gardu virumiņu BW. 30459, 1.
savāra nuo maizes ķe̦zu, virumu Etn. III, 159.
mēs taisām nuo briežu ragiem virumu, biezu kâ līme Vēr. I, 847.
augļu virumuos Konv.
2 752.
lē̦cu virums, das Linsengericht: tu viņu... pārduotu par lē̦cu virumu Blaum. Pazud. dēls 13;
2) "?":
kâ stīgas kuokļu virumā Asp. VII, 10;
virẽjs (li.
virė˜jas), wer kocht, der Koch: azaidiņā virējiņa BW. 13278 var.
šķidras putras virējiņu (Var.:
vārītāju) 18659, 3 var.
vīri pamete Pieteri pie sevis par virēji Rositten n. Pas. VII, 479.
laba virēja - putru piededzinājuse! Gr.-Buschh.
Nebst versme 1, vira I, virags, verdêt, *verst, virst II u. a. Zu li. varùs "kochbar", apr. auwerus "Metallschlacke", slav. vьrěti, variti "sieden, kochen", serb. izvor "Quelle", vâr "Glut", alb. vorbε "irdener Kochtopf" u. a., s. Trautmann Wrtb. 361, Jokl. alb. Stud. 97, Walde Vrgl. Wrtb. I, 269. das prs. virstu hierher, oder zu virst II gehört, kann nicht sicher entschieden werden. Ursprünglich wohl nur prs. ve̦rdu, prt. viru; prs. virstu zum Inf. virt wohl nach prs. irstu: Inf. irt u. a. Nach dem Muster von prs. vè̦lku: prt. vilku u. a. kann zum prs. ve̦rdu ein prt. virdu gebildet sein, woneben auch ein prt. verdu nach dem Muster von prs. tre̦ncu: prt. trencu n. a. Und wie z. B. pirku in vielen Mundarten zugleich prt. und prs. ist, so kann darnach auch das prt. virdu zugleich die Bed. eines prs. erlangt haben.Avots: ME IV,
616,
617