Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'garga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'garga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
garga
gar̃ga, Hals od. Kehle eines Vogels: vistai jāapgriež garga Serbig., [Planhof]. Hier - auf beruhend wohl auch: puolim aizžņaudzu gargu Seibolt. [In Kārsava nenne man garga ein Weib, das viel und schnell spricht; dazu ein Verbum ebenda: sievietes vakaruos gargā kâ pīles].
Avots: ME I, 602
Avots: ME I, 602
gargalis
gargalvis
gargars
žagargailis
žagargaîlis,
1) žagaru gailis, ein Hahnrei
L., St.;
2) ein mythisches, das Aussehen eines Hahnes habendes Wesen, welches beim Brennen des Reisigs mit dem "Fauerhahn" kämpft
Ruba;
3) das Birkhuhn
Grobin, Ob. - Bartau;
4) fig., ein Leichtsinnigeŗ wer seine Pflicht versäumt
(žagaru g.) Talsen; ein Prahlhans, Maulheld Alschw., Samiten: kad būtu viņu varā darīt mani žagargaili, viņas tiktu par netiklēm, lai tuo izdarītu Ant. un Kl. 9.
Avots: ME IV, 785
1) žagaru gailis, ein Hahnrei
L., St.;
2) ein mythisches, das Aussehen eines Hahnes habendes Wesen, welches beim Brennen des Reisigs mit dem "Fauerhahn" kämpft
Ruba;
3) das Birkhuhn
Grobin, Ob. - Bartau;
4) fig., ein Leichtsinnigeŗ wer seine Pflicht versäumt
(žagaru g.) Talsen; ein Prahlhans, Maulheld Alschw., Samiten: kad būtu viņu varā darīt mani žagargaili, viņas tiktu par netiklēm, lai tuo izdarītu Ant. un Kl. 9.
Avots: ME IV, 785
Šķirkļa skaidrojumā (1)
vediens
vediêns,
1) der Faden
(gew. pavediens): māmuliņa smalki vērpj, garu laida vedieniņu (Var.: pavedienu) BW. 7081 var. gargaruos vedienus šķetināt A. XX, 253. zīda vedieniņš Vēr. II, 454;
2) derjenige Erdstrich, der beim Eggen eines Feldes von der Egge unberührt bleibt
Stenden, "ecējama strīpa" Ahs.: zeme jāsaecē labi smalki, tāpēc je̦m labi šaurus vedienus Stenden. arumus mē̦dz ecēt uz vedieniem Ahs. n. RKr. XVII, 62;
3) "?": viņš nāca tam pa vedienam (war in günstiger Position zum Schlagen od. etwas anderem)
Frauenb., Stenden.
Avots: ME IV, 521
1) der Faden
(gew. pavediens): māmuliņa smalki vērpj, garu laida vedieniņu (Var.: pavedienu) BW. 7081 var. gargaruos vedienus šķetināt A. XX, 253. zīda vedieniņš Vēr. II, 454;
2) derjenige Erdstrich, der beim Eggen eines Feldes von der Egge unberührt bleibt
Stenden, "ecējama strīpa" Ahs.: zeme jāsaecē labi smalki, tāpēc je̦m labi šaurus vedienus Stenden. arumus mē̦dz ecēt uz vedieniem Ahs. n. RKr. XVII, 62;
3) "?": viņš nāca tam pa vedienam (war in günstiger Position zum Schlagen od. etwas anderem)
Frauenb., Stenden.
Avots: ME IV, 521