Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gauši' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gauši' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

gauši

gauši (unter gaũšs),

1): auch (mit aũ ) AP., Ramkau, (mit àu ² ) Bērzgale, Heidenfeld, Linden in Kurl., Lubn., Saikava, Sonnaxt, Zvirgzdine: darbs iet g. AP. sakņuojas g. Pump. R. I, 199. viņi tâ g. aug Saikava. cūkas tika g. audzē̦tas Sonnaxt.

Avots: EH I, 388

miegauši

‡ miegauši N.-Peb. "Herzklappen": sirdij ir m.

Avots: EH I, 824

Šķirkļa skaidrojumā (4)

gaušs

gaũšs [Dond.],

1) langsam:
tu allažiņ tāds gaušs Lautb. Vidv. II, 72;

2) langsam wachsend,
n. U. undicht: "gauši rudzi"- saka par vājiem, lē̦ni auguošiem rudziem Schmarden (nach U.: der Roggen steht undicht). gauši sē̦ta sē̦kla, dünn gesäte Saat St. Häufiger das Adverb gauši [Ost - Livl. n. U.],

1) langsam:
gauši tautas jāja BW. 18452. gauši brauca vedējiņi 16744, 1;

[2) undicht
U. - Zu gauss.]

Avots: ME I, 613

muzlīt

[muzlît, -ĩju "gauši ēst" Wessen], muzļuôt, unappetitlich, ohne Appetit essen: nu ēd, ja esi ēdējs! kuo tur muzļuo tik ilgi? Lubn. n. Etn. II, 97.

Avots: ME II, 676

neguša

negaũša, comm., der Vielfrass, Nimmersatt, der Unmässige; der Geizige [Manz. Lettus], Glūck [Sirach 31, 10; I Tim. 3, 3]; I Kor. 5, 11: ē̦dat, negaušas (negauši 19275, negauši ļaudis 19276,

2)! BW. 19276.

Avots: ME II, 713

tālīdz

tālīdz (li. tolygiai "ähnlich"),

1) so auch, zugleich
U.: tālīdz arīdzan . . . mēness tuop . . . sarkans Manz. Post. I, 16. tālīdz arī ir man neapgraizītas lūpas Glück mutes izkalšana un tālīdz slāpes A. v. J. 1900, S. 505;

2) "tikmē̦r" Gr.-Buschh.; tālīdz - kālīdz, so lange - bis: darbi iet... gauši un ies tālīdz gauši, kalīdz speciālisti neķersies pie vienkāršiem pajēmieniem L. W. 1921, No 39, 12.

Avots: ME IV, 145