gaušs
gaũšs [Dond.],
1) langsam:
tu allažiņ tāds gaušs Lautb. Vidv. II, 72;
2) langsam wachsend,
n. U. undicht: "gauši rudzi"- saka par vājiem, lē̦ni auguošiem rudziem Schmarden (nach U.: der Roggen steht undicht). gauši sē̦ta sē̦kla, dünn gesäte Saat St. Häufiger das Adverb gauši [Ost - Livl. n. U.],
1) langsam:
gauši tautas jāja BW. 18452. gauši brauca vedējiņi 16744, 1;
[2) undicht
U. - Zu gauss.]
Avots: ME I, 613
1) langsam:
tu allažiņ tāds gaušs Lautb. Vidv. II, 72;
2) langsam wachsend,
n. U. undicht: "gauši rudzi"- saka par vājiem, lē̦ni auguošiem rudziem Schmarden (nach U.: der Roggen steht undicht). gauši sē̦ta sē̦kla, dünn gesäte Saat St. Häufiger das Adverb gauši [Ost - Livl. n. U.],
1) langsam:
gauši tautas jāja BW. 18452. gauši brauca vedējiņi 16744, 1;
[2) undicht
U. - Zu gauss.]
Avots: ME I, 613