gàužs,
[gaũžs Dunika],
1) kläglich, jämmerlich, herb, bitter: gana man gaužu dziesmu, pati gaužu neraudāju BW. 132.
duos dēliņš gaužus vārdus 3343 var.
raudāt gaužas asaras od.
gaužām asarām, bittere Tränen vergiessen. mutīti nuomazgāju gaužajās (Var.:
gaudajās) asarās BW. 8084.
gauža sē̦rga, eine schwere Krankheit Manz.
[muocība tik gauža Glück Jerem. 15, 18;
2) inständig, intensiv U.:
gauža lūgšana];3) gut: tas jau man tas gaužākais, das ist ja für mich das Beste Salisb.
[gaužāks"labāks, tre̦knāks" Allendorf]. - Adv.
gàuži,a) klänglich, jämerlich, erbärmlich, bitter: atradu māsiņu gauži, žē̦li raudājam BW. 13730, 40.
gauži žē̦luojās pēc sava dē̦la Dīc. I, 36.
[gauži lūgt, flehentlich biten U.]
mani gauži rāja BW. 10233.
rej, sunīti, gana gauži 14463.
nu man žē̦l, nu man gauži (Var.:
gaudi, gaud) 13713;
b) intensiv, sehr: gauži liels, mazs, stiprs, jauks, laimīgs, laipns, sehr gross, klein, stark, schön, glücklich, freundlich. gauži liels vīrs, kas gauži daudz ē̦d LP. VI, 436. Ebenso hat
gauži vor Verben die ursprüngliche Bedeutung in der Volkssprache, zuweilen auch in der Schriftsprache verloren:
gauži priecājuos, ich freue mich sehr. viņš man gauži par tuo pateicās Purap.
Dārta viņam gauži patikusi Aps.
pašas gauži gavilēja Ltd. 2767.
Vgl. gauds.Kļūdu labojums:
neraudāju = nedziedāju
3343 = 3343
1 var.8084 = 8087, 6;
13730, 30 = 13730, 40
Avots: ME I,
614