gaugalis
gaûgalis,
1): auch Warkl. n. FBR. XI, 101, Skaista n. FBR, XV, 40, AP., Pas. VI, 185.
Avots: EH I, 387
1): auch Warkl. n. FBR. XI, 101, Skaista n. FBR, XV, 40, AP., Pas. VI, 185.
Avots: EH I, 387
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gaugalis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gaugalis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
gaugalis
gaûgalis [Wolm., PS., Serbig.], lokal aus galvgalis,
1) das Kopfende am Bette
A. XII, 948;
2) der Kopf an Flachs - und Hanfbünden
L.: linus gaugaļuos siet, den Flachs in Köpfe binden L.; die vom Flachs abgehenden Knoten Bergm.;
3) das schwere Afterkorn
U.
Avots: ME I, 611
1) das Kopfende am Bette
A. XII, 948;
2) der Kopf an Flachs - und Hanfbünden
L.: linus gaugaļuos siet, den Flachs in Köpfe binden L.; die vom Flachs abgehenden Knoten Bergm.;
3) das schwere Afterkorn
U.
Avots: ME I, 611