bezgausis
bezgaũsis, f, -se, der (die) Unersättliche, ein Nimmersatt: bezgausis bagātnieks nezin, kuo ēst un dzert St.
Avots: ME I, 283
Avots: ME I, 283
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gausis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gausis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
gausis
I gàusis 2 Bers. "jem., der langsam isst und arbeitet"; um Bauske sei gaũsis jem., der "sātīgs" (genügsam, mässig) ist.]
Avots: ME I, 612
Avots: ME I, 612
gausis
gausis
III gausis, der Vielfrass Bers. n. A. XII, 948. [Zu li. gausùs "вмѣстительный, емкiй"?]
Avots: ME I, 612
Avots: ME I, 612
ļegausis
negausis
negaũsis, f. -se,
1) ein Nimmersatt, ein Unmässiger:
ērglis ēdis kâ lielākais negausis LP. VI, 616. redzēs, vai tad tu te tâ rīsi, negause! VI, 422;
[2) ein Betrüger:
negausis netaps vairs par žēlīgu saukts Glück Jes. 32, 5.]
Avots: ME II, 713
1) ein Nimmersatt, ein Unmässiger:
ērglis ēdis kâ lielākais negausis LP. VI, 616. redzēs, vai tad tu te tâ rīsi, negause! VI, 422;
[2) ein Betrüger:
negausis netaps vairs par žēlīgu saukts Glück Jes. 32, 5.]
Avots: ME II, 713
pļugausis
stengausis
strengausis
‡ stre̦ñgausis Seyershof, Schimpfname für einen Knaben, der "neveiklākas ausis" hat.
Avots: EH II, 586
Avots: EH II, 586