gavilnieks
gavilniẽks, fem. - niẽce,
1) der, die Jodelnde, Jubelnde:
puisītis zirgu nuojādīja, gavilnieces me̦klē̦dams BW. 551;
2) der Jubilar:
cienītuo gavilnieku apdāvināja ar daudz dāvanām.
Avots: ME I, 615
1) der, die Jodelnde, Jubelnde:
puisītis zirgu nuojādīja, gavilnieces me̦klē̦dams BW. 551;
2) der Jubilar:
cienītuo gavilnieku apdāvināja ar daudz dāvanām.
Avots: ME I, 615