aizglēbt
àizglêbt, rettend, schützend fort-, hintransportieren: a. sienu uz kūtsaugšu Wolmarshof.
Avots: EH I, 24
Avots: EH I, 24
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'glēbt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'glēbt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
apglēbt
‡ apglêbt (li. apglė̕bti "umarmen, um fassen"), retten (perfektiv), in Sicherheit bringen: sausais siens jau apglē̦bts Lems., Wolmarshof.
Avots: EH I, 82
Avots: EH I, 82
atglēbties
atglêbtiês, atglābtiês, wieder zur Leibesfülle, zu Kräften kommen, sich erholen, genesen C.: nu jau viņš labi atglēbies nuo neveselības Serb.; viņš vēl nav atglābiers nuo ziemas pēriena Upītis Nemiers 43.
Avots: ME I, 159
Avots: ME I, 159
glēbt
glêbt: auch Wolmarshof, (mit, ê 2 ) Salis, Salisb. Refl. -tiês: auch (mit ê 2 ) Seyershof.
Avots: EH I, 393
Avots: EH I, 393
glēbt
glêbt [PS., Trik., Ruj.], - bju, - bu (li. [glė̕bti "mit den Armen umfassen"], retten, schützen Drsth. Refl. -tiês, sich schützen, sich erwehren PS., Diez: nevar guodīgs cilvēks vairs glēbties. [glēbējs, der Retter: žēlīgs glēbējs, mīļais dievs! B. W. W. Zu glabât (s. dies), li. glèbỹs "ein Armvoll" und wohl auch ahd. klāftra "Klafter"; vgl. Fick; BB. II, 208 u. Wrtb. III 4 , 56.]
Avots: ME I, 626
Avots: ME I, 626
izglēbt
paglēbt
paglēbties
pieglēbt
pìeglêbt,
l) schützend zu sich ziehen:
p. viņu pie sevis Wolm.;
2) "ātri pierĩt": p. ēdienu (?) Warkl.
Avots: ME III, 251
l) schützend zu sich ziehen:
p. viņu pie sevis Wolm.;
2) "ātri pierĩt": p. ēdienu (?) Warkl.
Avots: ME III, 251
saglēbt
Šķirkļa skaidrojumā (1)
uzglebt
uzglêbt, = uzglâbt: sìenu priekš lietus uz kūtsaugšas uzglēbt Wolmarshof. Refl. -tiês, = uzglâbtiês: uzglēbties nuo plūdiem kur augšā Wolmarshof.
Avots: ME IV, 332
Avots: ME IV, 332