glots‡ gluots, -s; schleimige Substanz: kad nuo ... nāss ... šķidra g. te̦k Pet. Av. II, pielik., S. 3.Avots: EH I, 396
zilmiglotszilmigluots*, mit bläulichem Nebel bedeckt: tālās, zilmigluotās purva daļas Veselis Saules kaps. 78.Avots: ME IV, 720