Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gludināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gludināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aizgludināt

àizgludinât, zuglätten: uz ceļa visas bedres jau aizgludinātas Dunika.

Avots: EH I, 24


apgludināt

apgludinât, ringsum glätten, glatt machen (perfektiv): a. malas.

Avots: EH I, 82


gludināt

gludinât, glatt machen, glätten: gludu galvu gludināju BW. 9924.

Avots: ME I, 629


iegludināt

[ìegludinât,

1) glätten:
iegludināts ceļš;

2) bügelnd glätten:
iegludināts gludeklis Bauske.]

Avots: ME II, 17


izgludināt

izgludinât, tr., ausglätten, ausfalten: drēbes, grāmatai lapas. [Refl. - tiês, zur Genüge glätten.]

Avots: ME I, 738


nogludināt

nùogludinât, ‡ Refl. -tiês,

1) sich abglätten;

2) sich feine Sitten aneignen:
jauneklis ... bija izglītuojies un brīnum nuogludinājies Janš. Dzimtene IV, 265.

Avots: EH II, 46


nogludināt

nùogludinât, tr., abglätten: kalps nuogludinājis smiltis LP. VI, 221. sacīja vēl, it kâ pirmajuos vārdus nuogludinādama Kaudz. M. nuogludināts mākslas darbs Vēr. II, 506.

Avots: ME II, 785


pagludināt

[pagludinât, ein wenig glätten od. plätten: pagludināja veļu un aizgāja.]

Avots: ME III, 30



piegludināt

pìegludinât, streichelnd glätten: p. matus, arumus.

Avots: ME III, 251


sagludināt

sagludinât, ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) glätten (perfektiv): matus un bārzdas sagludinājušies Janš. Dzimtene I, 259.

Avots: EH XVI, 409


sagludināt

sagludinât, tr.,

1) glatt machen, (zusammen) glätten:
gludu, gludu galviņu sagludināju BW. 24233;

2) plätten
(auf eine grossere Menge von Objekten bezogen): sagludināju lielāku vairumu veļas.

Avots: ME II, 626


uzgludināt

uzgludinât, ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) glätten, aufbügeln (lassen): rau, kâ viņš uzgludinājies!

Avots: EH II, 722


uzgludināt

uzgludinât, glätten (perfektiv); aufbügeln: veļu.

Avots: ME IV, 332

Šķirkļa skaidrojumā (11)

bizenes

bizenes laiks: auch Frauenb.; (fig.) sākās . . . kalpuonēm īstais bizenes laiks . . . vajadzēja vārīt un cept, mazgāt un gludināt Austriņš Daugava 1928, S. 977. Das Stichwort bizenes I, 302 ist als gen. s. (abhängig von laiks) aufzufassen.

Avots: EH I, 222


glumināt

[gluminât Fest., = gludināt: vītuolam glumas lapas, kas tās glumas glumināja? BW. 29163, 4. Refl. - tiês, oberflächlich, nachlässig arbeiten Fest.]

Avots: ME I, 630



izkapināt

izkapinât: nuo kluča izcirsta un ar kapli izkapināta ("izgludināta") Siuxt. izkapināsim (dzirnu akmeni) Janš. Mežv. ļ. II, 343, Dunika.

Avots: EH I, 453


noglītināt

[nùoglîtinât, Perfektivform zu glîtinât; "nuogludināt" Talsen; "nuospuodrinât" Laud., N. - Peb.; "uzkuopt": es vēl nuoglītināšu pagalmu nuoruokuot mazuo pauguriņu Vank.]

Avots: ME II, 785


nogrīst

nùogrīst, tr., belegen: bijis nuogrīsts vispār nuogludinātiem akmeņiem Kaudz.

Avots: ME II, 787


pērle

I pẽrle, die Perle: Sprw. cūkai pērles. dzejas pērles nuogludināt Pavasaŗu Jānis. pērļu smilga, Zittergras RKr. II, 59.

Avots: ME III, 209


sačurmāt

sačur̂mât, tr., verknüllen: nesačurmā drēbi: nevarēs nuogludināt Mar. n. RKr. XV, 133.

Avots: ME II, 606


velt

velˆt: mit el˜ auch Stolben,

1): ar bluķi veļ zemi Saikava;

2): vadmalu v. Frauenb. Refl. -tiês,

3): gut wachsen, feister werden
Kaltenbr.; tāds, ka veļas vien (ļuoti brangs) Frauenb. Subst. vê̦lums,

2) die Verfilzung:
ar susekli nuogludināt vē̦lumus matiem Frauenb., Iw. Subst. vêlējs: akmeņa vēlējiņa BW. 12327; vê̦lājs: (vadmalas) vē̦lājiņi BW. 7497.

Avots: EH II, 770


vērķaiņš

vẽrķaiņš Frauenb., = spaļaîns (?): vērķaiņa ir jauna saite, kuŗā ir daudz spaļu un kuŗa nenuogludināta duŗas ruokās.

Avots: EH II, 776


žmuls

žmuls Mar. n. RKr. XV, 146, ein Wickel: paduod man tuo papīra žmulu! Mar. sìens gubas ve̦duot sagrìezies žmuluos Mahlup. drēbe sagrìezusies tāduos žmuluos, ka nevar izgludināt.

Avots: ME IV, 822