Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gludināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gludināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
apgludināt
gludināt
iegludināt
[ìegludinât,
1) glätten:
iegludināts ceļš;
2) bügelnd glätten:
iegludināts gludeklis Bauske.]
Avots: ME II, 17
1) glätten:
iegludināts ceļš;
2) bügelnd glätten:
iegludināts gludeklis Bauske.]
Avots: ME II, 17
izgludināt
izgludinât, tr., ausglätten, ausfalten: drēbes, grāmatai lapas. [Refl. - tiês, zur Genüge glätten.]
Avots: ME I, 738
Avots: ME I, 738
nogludināt
nùogludinât, ‡ Refl. -tiês,
1) sich abglätten;
2) sich feine Sitten aneignen:
jauneklis ... bija izglītuojies un brīnum nuogludinājies Janš. Dzimtene IV, 265.
Avots: EH II, 46
1) sich abglätten;
2) sich feine Sitten aneignen:
jauneklis ... bija izglītuojies un brīnum nuogludinājies Janš. Dzimtene IV, 265.
Avots: EH II, 46
nogludināt
nùogludinât, tr., abglätten: kalps nuogludinājis smiltis LP. VI, 221. sacīja vēl, it kâ pirmajuos vārdus nuogludinādama Kaudz. M. nuogludināts mākslas darbs Vēr. II, 506.
Avots: ME II, 785
Avots: ME II, 785
pagludināt
pārgludināt
piegludināt
sagludināt
sagludinât, ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) glätten (perfektiv): matus un bārzdas sagludinājušies Janš. Dzimtene I, 259.
Avots: EH XVI, 409
Avots: EH XVI, 409
sagludināt
sagludinât, tr.,
1) glatt machen, (zusammen) glätten:
gludu, gludu galviņu sagludināju BW. 24233;
2) plätten
(auf eine grossere Menge von Objekten bezogen): sagludināju lielāku vairumu veļas.
Avots: ME II, 626
1) glatt machen, (zusammen) glätten:
gludu, gludu galviņu sagludināju BW. 24233;
2) plätten
(auf eine grossere Menge von Objekten bezogen): sagludināju lielāku vairumu veļas.
Avots: ME II, 626
uzgludināt
uzgludinât, ‡ Refl. -tiês, sich (dat.) glätten, aufbügeln (lassen): rau, kâ viņš uzgludinājies!
Avots: EH II, 722
Avots: EH II, 722
uzgludināt
Šķirkļa skaidrojumā (11)
bizenes
bizenes laiks: auch Frauenb.; (fig.) sākās . . . kalpuonēm īstais bizenes laiks . . . vajadzēja vārīt un cept, mazgāt un gludināt Austriņš Daugava 1928, S. 977. Das Stichwort bizenes I, 302 ist als gen. s. (abhängig von laiks) aufzufassen.
Avots: EH I, 222
Avots: EH I, 222
glumināt
glužināt
izkapināt
izkapinât: nuo kluča izcirsta un ar kapli izkapināta ("izgludināta") Siuxt. izkapināsim (dzirnu akmeni) Janš. Mežv. ļ. II, 343, Dunika.
Avots: EH I, 453
Avots: EH I, 453
noglītināt
[nùoglîtinât, Perfektivform zu glîtinât; "nuogludināt" Talsen; "nuospuodrinât" Laud., N. - Peb.; "uzkuopt": es vēl nuoglītināšu pagalmu nuoruokuot mazuo pauguriņu Vank.]
Avots: ME II, 785
Avots: ME II, 785
nogrīst
pērle
I pẽrle, die Perle: Sprw. cūkai pērles. dzejas pērles nuogludināt Pavasaŗu Jānis. pērļu smilga, Zittergras RKr. II, 59.
Avots: ME III, 209
Avots: ME III, 209
sačurmāt
sačur̂mât, tr., verknüllen: nesačurmā drēbi: nevarēs nuogludināt Mar. n. RKr. XV, 133.
Avots: ME II, 606
Avots: ME II, 606
velt
velˆt: mit el˜ auch Stolben,
1): ar bluķi veļ zemi Saikava;
2): vadmalu v. Frauenb. Refl. -tiês,
3): gut wachsen, feister werden
Kaltenbr.; tāds, ka veļas vien (ļuoti brangs) Frauenb. Subst. vê̦lums, ‡
2) die Verfilzung:
ar susekli nuogludināt vē̦lumus matiem Frauenb., Iw. Subst. vêlējs: akmeņa vēlējiņa BW. 12327; vê̦lājs: (vadmalas) vē̦lājiņi BW. 7497.
Avots: EH II, 770
1): ar bluķi veļ zemi Saikava;
2): vadmalu v. Frauenb. Refl. -tiês,
3): gut wachsen, feister werden
Kaltenbr.; tāds, ka veļas vien (ļuoti brangs) Frauenb. Subst. vê̦lums, ‡
2) die Verfilzung:
ar susekli nuogludināt vē̦lumus matiem Frauenb., Iw. Subst. vêlējs: akmeņa vēlējiņa BW. 12327; vê̦lājs: (vadmalas) vē̦lājiņi BW. 7497.
Avots: EH II, 770
vērķaiņš
‡ vẽrķaiņš Frauenb., = spaļaîns (?): vērķaiņa ir jauna saite, kuŗā ir daudz spaļu un kuŗa nenuogludināta duŗas ruokās.
Avots: EH II, 776
Avots: EH II, 776
žmuls
žmuls Mar. n. RKr. XV, 146, ein Wickel: paduod man tuo papīra žmulu! Mar. sìens gubas ve̦duot sagrìezies žmuluos Mahlup. drēbe sagrìezusies tāduos žmuluos, ka nevar izgludināt.
Avots: ME IV, 822
Avots: ME IV, 822