Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gnauzt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gnauzt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
gnauzt
I gnaûzt 2 [Bl.], - žu, - zu, gnaũzît [Nigr.], - zu, - zīju, drücken, quetschen, knittern, knillen, auswinden wie nasse Wäsche L., St., U., prügeln A. XIII, 252. nagus gnauzīt Spiess n. U., die Hände ringen. (Flachs) unordentlich brechen Naud. Refl. - tiês, sich anstrengen, eine über die kräfte gehende Arbeit auszuführen suchen: tie gnauzās (cīkstuoties) kâ dzīvi nabagi Etn. I, 122. viņš te nauzījās gar baļķi, bet tuomē̦r ne˙kā nevarēja izdarīt Naud. Zu li. gniáužti "мять, жать, (die Hand) fest schliessen", gniáužyti "wiederholt (in der Hand) quetschen", [gniūžtė˜ "eine Handvoll, Knocke", mnd. knocke "Bündel" u. a., s. Fick Wrtb. I 4 , 400, Froehde BB. X, 299, Persson Beitr., 90 f. u. 467, Berneker Wrtb. I, 315, Trautmann KZ. XLIII, 176].
Avots: ME I, 633
Avots: ME I, 633
gnauzt
II gnauzt, - žu, - zu,
1) unnützes Zeug schwatzen:
tevi jau nav vē̦rts klausīties, tu tik gnauzi vien Bers., Laud.;
[2) gnaũzt Dond., (jemand) bösen Leumund machen.
Vielleicht aus gauzt und gnelzt kontaminiert].
Avots: ME I, 633
1) unnützes Zeug schwatzen:
tevi jau nav vē̦rts klausīties, tu tik gnauzi vien Bers., Laud.;
[2) gnaũzt Dond., (jemand) bösen Leumund machen.
Vielleicht aus gauzt und gnelzt kontaminiert].
Avots: ME I, 633
izgnauzt
nognauzt
sagnauzt
Šķirkļa skaidrojumā (2)
gņūzt
gņūzt, [sich (nicht rund, sondern) eckig biegen, zusammenknicken: galva viņam bij nuoreibusi, kājas ceļgaluos gņūza A. Upītis Sieviete 61.] kājas viņam vēl gņūza nuo aizkusuma Duomas I, 456. mugura gņūza, [kājas ļuodzījās Vārds 1913, 54. korsete gņūzdama nuospraukstēja Duomas III, 385. [Wohl zu gnauzt (s. dies), li. gniùžti "гнуться".]
Avots: ME I, 634
Avots: ME I, 634
znauja
znauja,
1) znàuja 2 Domopol, Heidenfeld, Kl., Memelshof, Nerft, Vīt., znauja Jürg., Prl., Zaļmuiža, znàujis 2 Saikava, Vīt., znaujis Nerft, znàujs 2 KatrE., Saikava, Sessw., znaujs Ar., AP. Memelshof, = snaujis (vgl. auch snauja), eine Schlinge mit einem hölzernen Knebel, womit man einem zu schlachtenden Schwein das Maul schliesst;
2) znàuja 2 Vīt., znauja Korwenhof, A. - Schwanb., znàujis 2 Vīt., znàujs 2 Druw. n. RKr. XVII, 87, Bers., KatrE., die Schnur (der Riemen), die die Kummethölzer oben verbindet:
apskati, vai sakām nav znauja pušu! Vīt. 60. Hierher auch znaule, znaulis II, znauls, znaugs, žņaûgt und li. žnaũklės "eine Schlinges, welche man einem Schwein beim Schlachten um den Rüssel legt" (bei Bezzenberger Lit. Forsch. 203). Neben diesem g̑neu- ein synonymes gneu- in gnauzt I; germ. k- z. B. in norw. knoka "pressen, drücken" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 582) aus g- oder g̑-.
Avots: ME IV, 748
1) znàuja 2 Domopol, Heidenfeld, Kl., Memelshof, Nerft, Vīt., znauja Jürg., Prl., Zaļmuiža, znàujis 2 Saikava, Vīt., znaujis Nerft, znàujs 2 KatrE., Saikava, Sessw., znaujs Ar., AP. Memelshof, = snaujis (vgl. auch snauja), eine Schlinge mit einem hölzernen Knebel, womit man einem zu schlachtenden Schwein das Maul schliesst;
2) znàuja 2 Vīt., znauja Korwenhof, A. - Schwanb., znàujis 2 Vīt., znàujs 2 Druw. n. RKr. XVII, 87, Bers., KatrE., die Schnur (der Riemen), die die Kummethölzer oben verbindet:
apskati, vai sakām nav znauja pušu! Vīt. 60. Hierher auch znaule, znaulis II, znauls, znaugs, žņaûgt und li. žnaũklės "eine Schlinges, welche man einem Schwein beim Schlachten um den Rüssel legt" (bei Bezzenberger Lit. Forsch. 203). Neben diesem g̑neu- ein synonymes gneu- in gnauzt I; germ. k- z. B. in norw. knoka "pressen, drücken" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 582) aus g- oder g̑-.
Avots: ME IV, 748