gnozīt
gnuozît, - u, - ĩju, tr., knibbern Mat., Dond. n. A. XIII, 252. Refl. - tiês, sich knibbern [gnuõzîtiês Schujen], sich rekeln: kuo tu tur gnuozies? Mat. [Reimwort zu knuozīt.]
Avots: ME I, 634
Avots: ME I, 634
'gnozīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: