Paplašinātā meklēšana

bezgùodîgs, unverschämt, schamlos, ehrvergessen, unartig: bezguodīgs puika, ein unartiger, frecher Bengel; bezguodīgi runāt, zoteln, unverschämt, frech reden.

Avots: ME I, 283, 284

gùodîgs,

2): g. kâ jē̦rs Ramkau.

Avots: EH I, 423

gùodîgs (li. guodìngas "почтенный"),

1) ehrbar, angesehen:
guodīga lielmāte gul ceļa malā uz smiltīm Tr. IV, 407;

2) ehrlich, redlich:
guodīgs suns, ein Hund, der nicht heimtückisch anfällt; tu esi tik guodīgs kâ puodnieka suns Etn. II, 45;

3) anständig, höflich:
kas guodīgs tē̦va dē̦ls, tam guodīga valuodiņa BW. 14933. beidzuot pamāte nedeva ne guodīgas drānas LP. V, 297. nav guodīgas ce̦purītes; [

4) guodīgs kuoks St., Holz, das sich leicht arbeiten lässt, od. ein Baum, der im Felde nicht schadet.
] Das Adv. gùodîgi,

1) ehrlich, redlich, anständig:
es guodīgi samaksāšu;

2) leidlich:
šuoreiz vēl visiem tâ puslīdz guodīgi izgāja LP. II, 324. tu vēl neesi piedzimuse guodīgi, jau jāauž tē̦vam svārki LP. V, 279. meita ne˙maz nepaklausās guodīgi, kuo šis tur vaikstās V, 319. nav guodīgi varējuši uz kājām nuostāvēt Etn. IV, 173. pie tāda tirguotāja, kam nav ne guodīgi kuo paēst... LP. IV, 193. nesaskaņas, par kuŗām pilsētnieks ne guodīgi ausis nepace̦ltu... A. XI, 56.

Avots: ME I, 689

negùodîgs: n. pulks, abscheuliche Menge Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abscheulich"). pe̦lavas neguodīgi ir, es ist abscheulich viel Kaff ebenda.

Avots: EH II, 12

negùodîgs, unehrlich, schimpflich, schmählich: neguodīgs cilvē̦ks; neguodīga dzīve.

Avots: ME II, 714

‡ pagùodīgs ² Kaltenbr. "pa daļai guodīgs".

Avots: EH II, 136

pusgùodîgs, Adv. pusgùodîgi, halbwegs ehrbar, ehrlich, redlich, anständig: lādzīgam cilvę̄kam darbs ar atpūtu mainās tâ pusguodīgi Seibolt.

Avots: ME III, 427