apgodīt
apgùodît oder apgùodât, tr., ehren, pflegen, ringsumher Ordnung schaffen, reinigen, fegen: tuos gribu cienīt, apguodīt GL. eita, apguodiet kaudzi.
Avots: ME I, 89
Avots: ME I, 89
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'godīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'godīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
atgodīt
godīt
gùodît;
1): viņš sievu ne˙maz neguodīja Frauenb.;
2): sorgfältig und ordentlich (eine längere Arbeit) verrichten, besorgen, ausführen:.
tuo pļaviņu (sìenu, zemi) šuogad es viena pati guodīju Siuxt, auf dieser Wiese habe ich in diesem Jahr ganz allein das Heu abgemäht und ausgetrocknet;
3): schimpfen
- auch Salisb.; ‡
5) bewirten:
g. viesus Frauenb.
Avots: EH I, 423
1): viņš sievu ne˙maz neguodīja Frauenb.;
2): sorgfältig und ordentlich (eine längere Arbeit) verrichten, besorgen, ausführen:.
tuo pļaviņu (sìenu, zemi) šuogad es viena pati guodīju Siuxt, auf dieser Wiese habe ich in diesem Jahr ganz allein das Heu abgemäht und ausgetrocknet;
3): schimpfen
- auch Salisb.; ‡
5) bewirten:
g. viesus Frauenb.
Avots: EH I, 423
godīt
gùodît, -ĩju,
1) ehren,
guodāt: guodi, dievs, tuos ļautiņus, kas guodīja bārenīti! BW. 4029;
2) pflegen, zärtlich hehandeln, schmücken:
īstuo meitu pamāte visādi lutināja un guodīja JK. V, 55;
3) nennen,
= guodināt 3: viņš grib par kungu guodījams Lis.] mēs tuo guodījām par tētiņu. Auch im schlimmen Sinne - schimpfen: tad guodīju gan viņu: nezināja, kuo darīt Mar. n. RKr. XV, 115; [
4) "?": guodījiet (schafft weg?) ve̦cus puišus! BW. 13013, 1 var.] Refl. -tiês,
1) sich rühmen,
s. guodāt;
2) sich bessern, sich anständig machen:
"guodies arī tak maz", saka uz nerātniekiem A. XIII, 252.
Kļūdu labojums:
die Phrase aus BW. 13013, 1 var˙gehört zur Bed.1 oder 2 (fraze no BW. 13013, 1 var. jāpārceļ 1. vai 2. nozīmes nodalījumā).
Avots: ME I, 689
1) ehren,
guodāt: guodi, dievs, tuos ļautiņus, kas guodīja bārenīti! BW. 4029;
2) pflegen, zärtlich hehandeln, schmücken:
īstuo meitu pamāte visādi lutināja un guodīja JK. V, 55;
3) nennen,
= guodināt 3: viņš grib par kungu guodījams Lis.] mēs tuo guodījām par tētiņu. Auch im schlimmen Sinne - schimpfen: tad guodīju gan viņu: nezināja, kuo darīt Mar. n. RKr. XV, 115; [
4) "?": guodījiet (schafft weg?) ve̦cus puišus! BW. 13013, 1 var.] Refl. -tiês,
1) sich rühmen,
s. guodāt;
2) sich bessern, sich anständig machen:
"guodies arī tak maz", saka uz nerātniekiem A. XIII, 252.
Kļūdu labojums:
die Phrase aus BW. 13013, 1 var˙gehört zur Bed.1 oder 2 (fraze no BW. 13013, 1 var. jāpārceļ 1. vai 2. nozīmes nodalījumā).
Avots: ME I, 689
iegodīt
ìeguodît, ernten, nach der Ernte einführen: kaut tik rudzus varē̦tu ieguodīt, könnten wir doch nur den Roggen anständig unter Dach und Fach bringen U. [Refl. - tiês L., anfangen sich ehrlicher zu verhalten.]
Avots: ME II, 21
Avots: ME II, 21
izgodīt
izguodît (unter izgùodât ), ‡
7) ausreinigen
(mit uô 2 ) Siuxt: ratu smēres mučeles izguodī. zirgiem bij pieputējušas muguras; pa ziemu nevarēja tâ i., bet vasaru izpeldināja.
Avots: EH I, 451
7) ausreinigen
(mit uô 2 ) Siuxt: ratu smēres mučeles izguodī. zirgiem bij pieputējušas muguras; pa ziemu nevarēja tâ i., bet vasaru izpeldināja.
Avots: EH I, 451
izgodīties
nogodīt
nùogùodît (unter nùogùodât ),
1): n. lauku Diet.; (eine Arbeit) gehörig verrichten
Siuxt: kad cūku nuoguôdīja 2 , tad vārīja bēŗu gaļu tai pašā vakarā.
Avots: EH II, 48
1): n. lauku Diet.; (eine Arbeit) gehörig verrichten
Siuxt: kad cūku nuoguôdīja 2 , tad vārīja bēŗu gaļu tai pašā vakarā.
Avots: EH II, 48
pagodīt
pagùodît (unter pagùodinât), ‡
3) ordentlich (eine Arbeit) verrichten
Siuxt: iesim un paguodīsim tuo sìenu!
Avots: EH II, 136
3) ordentlich (eine Arbeit) verrichten
Siuxt: iesim un paguodīsim tuo sìenu!
Avots: EH II, 136
sagodīt
saguodît,
2): "gut bestellen, beackern"
Diet.; katrs savu sẽjumu sagaôdī 2 Frauenb.
Avots: EH XVI, 412
2): "gut bestellen, beackern"
Diet.; katrs savu sẽjumu sagaôdī 2 Frauenb.
Avots: EH XVI, 412