apgodināt
apgùodinât, ehren, mit Ehrbezeigungen überschütten: kungs deva apguodinātu valstību I Chron. 30, 25, gab ein löbliches Königreich.
Avots: ME I, 89
Avots: ME I, 89
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'godināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'godināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
godināt
gùodinât, ‡ Refl. -tiês,
1) einander
gùodinât;
2) es als eine Ehre für sich betrachten, sich rühmen:
kungu nams ... guodinājas, ka cars ... braukdams gaŗām, reiz e̦suot tur apmeties . K. Kundziņš Smiltene 28.
Avots: EH I, 423
1) einander
gùodinât;
2) es als eine Ehre für sich betrachten, sich rühmen:
kungu nams ... guodinājas, ka cars ... braukdams gaŗām, reiz e̦suot tur apmeties . K. Kundziņš Smiltene 28.
Avots: EH I, 423
godināt
gùodinât, tr.,
1) ehren, Ehre erweisaen:
manis dēļ tautas jāja, tevi pa˙priekšu guodinās BW. 14123, 4. Mit fakt. Akk.: dieviņš guodu guodināja BW. 5004;
2) verehren:
jaunie vairs nemācēja dievus guodināt LP. VII, 323;
3) für etwas ansehen, für etwas ausgeben,
nennen (mit par konstruiert): guodināju Irmu par māsīcu MWM. V, 726. Subst. gùodinãjums, Ehrenbezeugung: Bismarkam netrūkst guodinājumu Balt. V.
Avots: ME I, 689
1) ehren, Ehre erweisaen:
manis dēļ tautas jāja, tevi pa˙priekšu guodinās BW. 14123, 4. Mit fakt. Akk.: dieviņš guodu guodināja BW. 5004;
2) verehren:
jaunie vairs nemācēja dievus guodināt LP. VII, 323;
3) für etwas ansehen, für etwas ausgeben,
nennen (mit par konstruiert): guodināju Irmu par māsīcu MWM. V, 726. Subst. gùodinãjums, Ehrenbezeugung: Bismarkam netrūkst guodinājumu Balt. V.
Avots: ME I, 689
iegodināt
iegodināt
ieguodināt,
[1) "jem. für ehrlich erklären"
L.;
2) in guten Leumund bringen]:
mācītājs mani bij ieguodinājis Kundz. Kronw. A. 16;
[3) mit einem Beinamen benennen:
meitas bija vecīti par "mūžīguo brūtgānu" ieguodinājušas Jürg.;
4) heran -, hereinlocken:
viņa tuo ieguodināja istabā Naud. u. a.].
Avots: ME II, 21
[1) "jem. für ehrlich erklären"
L.;
2) in guten Leumund bringen]:
mācītājs mani bij ieguodinājis Kundz. Kronw. A. 16;
[3) mit einem Beinamen benennen:
meitas bija vecīti par "mūžīguo brūtgānu" ieguodinājušas Jürg.;
4) heran -, hereinlocken:
viņa tuo ieguodināja istabā Naud. u. a.].
Avots: ME II, 21
nogodināt
[nùogùdinât,
1) = nùogùodât 1: linus nuoguodināja ar talku N. - Peb.;
2) (ironich) durchschimpfen:
viņu nuoguodināja tre̦kniem vārdiem Schujen;
3) beehren:
viņi nuoguodināja visus savus radus pēc rindas Nigr., sie erwiesen allen ihren Verwandten der Reihe nach die Ehre, indem sie ihren Kindern(bei der Taufe) die Namen dieser Verwandten gaben.]
Avots: ME II, 789, 790
1) = nùogùodât 1: linus nuoguodināja ar talku N. - Peb.;
2) (ironich) durchschimpfen:
viņu nuoguodināja tre̦kniem vārdiem Schujen;
3) beehren:
viņi nuoguodināja visus savus radus pēc rindas Nigr., sie erwiesen allen ihren Verwandten der Reihe nach die Ehre, indem sie ihren Kindern(bei der Taufe) die Namen dieser Verwandten gaben.]
Avots: ME II, 789, 790
pagodināt
pagùodinât, pagùodît, tr.,
1) ehren, beehren, Ehre erweisen, verherrlichen:
pagasts rīkuojās savu skuoluotāju visādi paguodināt Latv. drīz pādes vārdiņu paguodināšu BW. 1399;
2) ironisch, so namentlich paguodīt, ehren, traktieren, prügeln:
kuo Aza reiz ar šā krājuma vārdiem paguodināja Aps. nuost nuo kājām! es tādus circeņus ar knipi paguodu LP. IV, 2. tad arī es tevi paguodīšu gan, dann werde auch ich dich wohl einer gründlichen Prügeltracht würdigen VI, 191. Refl. -tiês,
1) sich verherrlichen:
es caur jums paguodināšuos priekš pagānu acīm Ez. 20, 41;
2) sich beehren:
es paguodinuos jums paziņuot. Subst. pagùodinãjums, die Beehrung, Verherrlichung: gājēju meitai tas izliktuos kâ par paguodinājumu Saul.; pagùodinâšana, das Ehren, Verherrlichen; pagùodinâtãjs, wer Ehre erweist, verherrlicht.
Avots: ME III, 33
1) ehren, beehren, Ehre erweisen, verherrlichen:
pagasts rīkuojās savu skuoluotāju visādi paguodināt Latv. drīz pādes vārdiņu paguodināšu BW. 1399;
2) ironisch, so namentlich paguodīt, ehren, traktieren, prügeln:
kuo Aza reiz ar šā krājuma vārdiem paguodināja Aps. nuost nuo kājām! es tādus circeņus ar knipi paguodu LP. IV, 2. tad arī es tevi paguodīšu gan, dann werde auch ich dich wohl einer gründlichen Prügeltracht würdigen VI, 191. Refl. -tiês,
1) sich verherrlichen:
es caur jums paguodināšuos priekš pagānu acīm Ez. 20, 41;
2) sich beehren:
es paguodinuos jums paziņuot. Subst. pagùodinãjums, die Beehrung, Verherrlichung: gājēju meitai tas izliktuos kâ par paguodinājumu Saul.; pagùodinâšana, das Ehren, Verherrlichen; pagùodinâtãjs, wer Ehre erweist, verherrlicht.
Avots: ME III, 33
piegodināt
pìegùodinât,
1) zur Genüge Ehren erweisen:
tuo ne˙kad nevar pieguodināt;
2) zuschreiben (redend):
viņi man tādu darbu pieguodinājuši, kāda nee̦smu strādājis Janš.
Avots: ME III, 253
1) zur Genüge Ehren erweisen:
tuo ne˙kad nevar pieguodināt;
2) zuschreiben (redend):
viņi man tādu darbu pieguodinājuši, kāda nee̦smu strādājis Janš.
Avots: ME III, 253