grājagrãja: auch Salisb.; kluss vakars, ne grâju ("Schall von Stimmen") Ruj˙n. Latv. Saule 1043.Avots: EH I, 401
grājagrãja [Ruj.], der Laut, ein leiser, dumpfer Schall : pē̦rkuona grājas Vēr. I, 219. taures mīlīgās grājas itin lē̦ni aizkāra manas ausis Etn. IV, 145 (aus Livl. [Wohl zu li. groju, r. грáю "krächze".]Avots: ME I, 644
grāt[* grãt (li. groti "krächzen, schelten"), erschlossen auf Grund des in Nigr. gehörten Imper. grãj "schrei!" Vgl. grāja.]Avots: ME I, 644