Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'grāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'grāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

grāt

[* grãt (li. groti "krächzen, schelten"), erschlossen auf Grund des in Nigr. gehörten Imper. grãj "schrei!" Vgl. grāja.]

Avots: ME I, 644



vingrāties

viñgrâtiês Stenden "vingrināties" (nur in physischer Beziehung): tav tik daudz iznāk sēdēt; tav vajag vairāk vingrāties Stenden.

Avots: ME IV, 599

Šķirkļa skaidrojumā (2)

dzirt

dzir̃t (li. gìrti "loben"). -iŗu, -ĩru, rühmend nennen., rühmen [echt?]: viens mācītājs uotru par lielkungu dziŗ Sudr. E. Apsk. I, 400. skaistu viņu dziŗ I, 364. Gewöhnlich nur refl. dzir̃tiês, [dzir̂tiês 2 Bl.],

1) prahlen, sich brüsten:
dzīrās ieva ar āboli ziedēt vienu baltumiņu BW. 2773; Etn. III, 66;

2) sich etwas vornehmen, einen Vorsatz haben, wollen, versprechen
Ronneb.: dzīruos uzaugdama bāleliņu nelūgties BW. 17869. sen es biju dzīrusies, nu es gribu darīties 19412. raudāt nedzīruos, man raudiņa pati nāk 8418. dzīrās tautas zagšus zagt 13384. skaista auga tautas meita, nedzīrās mana būt 11455. viņa dzīrās (äusserte die Absicht) pie mums atnākt Smilten. kam, ganiņi, nedzināt, kur vakar dzīrāties BW. 29423;

3) dzirties pēc, uz.,, nach etwas verlangen, trachten:
pēc viņas īstenības vienumē̦r tâ dzīrusēs Janš. dzīrās tautas uz tevim BW. 11600. [Zu apr. girtwei "loben", ai. gŗņāti "singt, lobt" u. a., s. Wiedemann BB. XXVII, 241, Zupitza Germ. Gutt. 144, Walde Wrtb. 2 334 unter garrio und 352 unter grātēs, Buck AJPh. XXXVI, 12, Trautmann Wrtb. 88.]

Kļūdu labojums:
tautas meita = tautu meita

Avots: ME I, 555


prātniecība

pràtniecĩba,* die Philosophle: vai arī viņa sirdī būs iešāvies prātniecības stars? Pürs I, 43. grātniecības gadusimtenis Aus. I, 120.

Avots: ME III, 380