Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gražīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gražīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

gražīgs

gražîgs,

1) kapriziös, launisch, eigensinnig
Lös. n. Etn. III, 177 : lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs BW. I, 182. tē̦vs bija palicis gražīgs kâ mazs bē̦rns Vēr. II, 320. viņa runā gražīgi un spārdās ar kājiņām Latv. viņš sauc un labina gražīguo vēju A. XIV, 11. gražīga sirds R. Sk. II, 29 ; [

2) "lepnigs, aušīgs" Ruj. ;

3) "strādīgs, rūpīgs, veikls" Salisb., Naukschen].

Avots: ME I, 642

Šķirkļa skaidrojumā (5)

grašīgs

II grašîgs, weinerlich, furchtsam. [Für * gražīgs? vgl. gražuoties. - In Homelshof sei grašîgs synonym mit le̦pns stolz.]

Avots: ME I, 638

piršķa

piršķa,

1) "?": labāk ņēmu piršķas meitu nekâ... kāsētāju VL. aus Lubn.;

2) "jem., der nichts ausrichten kann und seIn Versprechen nicht hält"
Vank.; "draiskulīgs, gražīgs cilvē̦ks" Druw.

Avots: ME III, 228

raudulīgs

raûdulîgs (li. raudulìngas "kläglich ") Stelp., Fest., raûdelîgs, weinerlich: raudulīga balss. raudulīgi runāt A. XXI, 24. Ķencis runāja ar˙vienu gaudīgāk, gaŗāk un raudulīgāk Kaudz. M. 160. uodi... raudulīgi sīc, pēc asinīm izslāpuši Jauns, raudulīga žē̦luošanās Apsk. v. J. 1905, S. 171. onkulis savieba raudulīgu ģīmi C. T. R. I, 42. pārve̦stuo bērniņu... pabāza pagultē, lai tas nebūtu raudelīgs BW. I, S. 180. nuo baznīcas ārā iedama, māte stipri piespieda kreisuo e̦lku pie durvju stenderes, lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs ebenda S. 182. brāļu draudzes raudulīgajām un pārāk mīkstajām dziesmu skaņām Austr.

Avots: ME III, 484