dagražot
‡ dagruožât, (mit Hilfe einer Leine) anbinden: dasien, dagruožā ar valgiem pi uozula Pas. IX, 321.
Avots: EH I, 302
Avots: EH I, 302
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gražot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gražot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
gražot
gražot
I gražuôt,
1) kapriziös, eigensinnig sein
Spr. ;
2) schmollen, grollen
[Alt-Laitzen] : kuo tā man padarīja sveša māte gražuodama BW. 61. kuo padari, sveša māte, ar manim gražuodama 23307. Refl. -tiês, kapriziös, launisch sein, sich eigensinnig gebärden Lös. n. Etn. III, 177, Bers., Lasd., Laud., Fest., Etn. IV, 164 : ja bē̦rns gražuojas, tad jāizvelk nuo sluotas žagariņš, ar tuo bē̦rnam trīs reizes jāiesit BW. I, 183. kad bagāts netaisnību dara, tad viņš vēl gražuojas Sir. 13, 3 ;
2) schmollen, zürnen, grollen
N. -Schwnb. : kuo, vīriņ, gražuojies? BW. 27001. uz puišiem gražuojās (Var. : gražuodama), ka neģēma kamanās 11856. ve̦lns briesmīgi gražuojas par tādu nelaimi LP. VII, 245 ;
3) grassieren :
iesāka gražuoties bē̦rna slimība Poruk ; [
4) nach etwas trachten
Warkl.]. Vgl. grežuot(ies).
Avots: ME I, 642
1) kapriziös, eigensinnig sein
Spr. ;
2) schmollen, grollen
[Alt-Laitzen] : kuo tā man padarīja sveša māte gražuodama BW. 61. kuo padari, sveša māte, ar manim gražuodama 23307. Refl. -tiês, kapriziös, launisch sein, sich eigensinnig gebärden Lös. n. Etn. III, 177, Bers., Lasd., Laud., Fest., Etn. IV, 164 : ja bē̦rns gražuojas, tad jāizvelk nuo sluotas žagariņš, ar tuo bē̦rnam trīs reizes jāiesit BW. I, 183. kad bagāts netaisnību dara, tad viņš vēl gražuojas Sir. 13, 3 ;
2) schmollen, zürnen, grollen
N. -Schwnb. : kuo, vīriņ, gražuojies? BW. 27001. uz puišiem gražuojās (Var. : gražuodama), ka neģēma kamanās 11856. ve̦lns briesmīgi gražuojas par tādu nelaimi LP. VII, 245 ;
3) grassieren :
iesāka gražuoties bē̦rna slimība Poruk ; [
4) nach etwas trachten
Warkl.]. Vgl. grežuot(ies).
Avots: ME I, 642
gražot
II gražuôt, sich schmücken, stolzieren : kas kaiš kunga sulainim negražuot, nele̦puot? BW. 31431. [Refl. -tiês, schöner werden Wid.]
Avots: ME I, 642
Avots: ME I, 642
gražotājs
gražuôtãjs, fem. -ja, der (die) Launische, Kapriziöse : nu atvedu lielsiržam gražuotāju līgaviņu BW. 23189 ; 18609.
Avots: ME I, 642
Avots: ME I, 642
izgražot
izgražuôt Spr., izgražuôtiês, sich unbändig, albern gebärden, sich austoben: izgražuojas kâ pintiķis R. Sk. II, 139.
Avots: ME I, 739
Avots: ME I, 739
nogražot
nùogražuôt, ‡ Refl. -tiês Vank., sich eine Weile ungehorsam gebärden; widerspenstig schreien.
Avots: EH II, 46
Avots: EH II, 46
nogražot
nùogražuôt, im Übermut verrichten: kuo ar gražu nuograužuoja, tuo ar naudu samaksāja BW. 3423.
Avots: ME II, 786
Avots: ME II, 786