Paplašinātā meklēšana

gražu sluota, ein Hexenbesen, "sluotai līdzīgs zaru saaugums pie bē̦rziem un alkšņiem": ar gražu sluotām baida ietiepīgus nerātnus bē̦rnus - gražus Mar. n. RKr. XV, 114. Zu * grazis.

Avots: ME I, 642

I gražuôt, Refl. -tiês.

1): auch Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH I, 400

I gražuôt,

1) kapriziös, eigensinnig sein
Spr. ;

2) schmollen, grollen
[Alt-Laitzen] : kuo tā man padarīja sveša māte gražuodama BW. 61. kuo padari, sveša māte, ar manim gražuodama 23307. Refl. -tiês, kapriziös, launisch sein, sich eigensinnig gebärden Lös. n. Etn. III, 177, Bers., Lasd., Laud., Fest., Etn. IV, 164 : ja bē̦rns gražuojas, tad jāizvelk nuo sluotas žagariņš, ar tuo bē̦rnam trīs reizes jāiesit BW. I, 183. kad bagāts netaisnību dara, tad viņš vēl gražuojas Sir. 13, 3 ;

2) schmollen, zürnen, grollen
N. -Schwnb. : kuo, vīriņ, gražuojies? BW. 27001. uz puišiem gražuojās (Var. : gražuodama), ka neģēma kamanās 11856. ve̦lns briesmīgi gražuojas par tādu nelaimi LP. VII, 245 ;

3) grassieren :
iesāka gražuoties bē̦rna slimība Poruk ; [

4) nach etwas trachten
Warkl.]. Vgl. grežuot(ies).

Avots: ME I, 642

II gražuôt, sich schmücken, stolzieren : kas kaiš kunga sulainim negražuot, nele̦puot? BW. 31431. [Refl. -tiês, schöner werden Wid.]

Avots: ME I, 642

gražuôtãjs, fem. -ja, der (die) Launische, Kapriziöse : nu atvedu lielsiržam gražuotāju līgaviņu BW. 23189 ; 18609.

Avots: ME I, 642

izgražuôt Spr., izgražuôtiês, sich unbändig, albern gebärden, sich austoben: izgražuojas kâ pintiķis R. Sk. II, 139.

Avots: ME I, 739

nùogražuôt, ‡ Refl. -tiês Vank., sich eine Weile ungehorsam gebärden; widerspenstig schreien.

Avots: EH II, 46

nùogražuôt, im Übermut verrichten: kuo ar gražu nuograužuoja, tuo ar naudu samaksāja BW. 3423.

Avots: ME II, 786

pagražuôtiês, ‡

2) = patìeptiês Vank.

Avots: EH II, 134

pagražuôtiês, tad var pagražuoties MWM. XI, 170.

Avots: ME III, 30

sagražuôtiês, zu schmollen anfangen, kapriziös werden: bē̦rns sagražuojies N.-Peb.

Avots: ME II, 628

cìrcenis, [circē̦ns Manz. Lettus], circis BW. 2720, das Heimchen, die Grille: circenis dzied, čakst, čirkst aizkrāsnē. viņa parādam ne circenis nedziedās pakaļ. ieskrēja kâ circenis pe̦lnuos. circeņa nauda "einige Schillinge, so die Verlobten, ich weiss nicht wem, hinwerfen" L., St., U. circeņus skaitīt, = gražuojuoties kaktā līst Mar. n. RKr. XV, 109. [Etweder nebst li. kirklỹs "das Heimchen" zu cirkstêt "zirpen", li. kir̃kti, "schreien, kreischen", oder eine unmittelbare onomatopoetische Bildung, wie z. B. d. dial. Zirke, Zirse, Zirpe dass. bei Falk - Torp 971.]

Avots: ME I, 385

II grašîgs, weinerlich, furchtsam. [Für * gražīgs? vgl. gražuoties. - In Homelshof sei grašîgs synonym mit le̦pns stolz.]

Avots: ME I, 638

grašuot(ies) U., für gražuot(ies); [grašuoties Homelshof "le̦puoties"; in Ruj.: Unsinn treiben, albern].

Avots: ME I, 638

grašuot(ies) U., für gražuot(ies); [grašuoties Homelshof "le̦puoties"; in Ruj.: Unsinn treiben, albern].

Avots: ME I, 638

graža,

1) der Stolz, die Hoffart, der Übermut
Mag. XX, 3, 207 : bij naudiņa, bij gražiņa ; kuo ar gražu nuogražuoju, tuo ar naudu nuomaksāju BW. 3423 ;

2) der Schöne, der Stolze, Hoffärtige :
ļaudis mani gražu (Var. : le̦pnu) sauca, re̦dz raže̦ni staigājam BW. 5667, 1. Zu grazns.

Avots: ME I, 641

‡ gražâtãjs, = gražuôtājs: nu atveda lielsiržam gražātāju līgaviņu BW. 23189, 1 var. (aus Absenau).

Avots: EH I, 400

I gre̦zns, schön, herrlich, prächtig, üppig, stolz, ["hochfertig" Manz. Lettus] : gre̦znas lietas un istabas ; gre̦znas dziesmas BW. 1048 ; gre̦zni dzīpari, cimdi, mati BW. 9349 ; 7280 ; 14132 ; gre̦znas kurpes 12087 ; gre̦zns puisis ibid. ; gre̦zni dziedāt, gavile(t, spēlēt, herrlich singen, jauchzen, spielen. [gre̦znas (stolzen) sirdis Glück Jes. 46, 12. gre̦znas acis ("die hohen Augen") tu pazemuo Psalm 18, 28. viņš... izkaisa, kas gre̦zni ("hoffärtig") ir savā... prātā Luk. 1, 51. - Nebst grazns und gražuôt II zu li. gražùs od. (Lit. Mitt. IV, 269) grežas "schön" und weiterhin vielleicht (?) nach Stokes BB. IX, 88 zu ir. breg "schön"; ob hierher auch sloven. grózǝn "stattlich, schön?]

Kļūdu labojums:
1048 = 1050

Avots: ME I, 651

grežuôt,

1) "sirdīties, tītīties kâ mazi bē̦rni Adsel n. A. XIII, 329 ;

2) ärgerlich, verdriesslich, eigensinnig sein
U. Refl. -tiês, [

1) lärmen (von Kindern)
Misshof n. U. ;]

2) kapriziös sein ;

3) sich stolz gebärden,
["gre̦zni iztaisīties" U.] : ve̦cs puisītis grežuojās tā˙pat līdza jaunajam BW. 13108 ; 13100. puisītis biju, ne vīriņš, nu vēl sāku grežuoties (Var. : le̦puoties). māsiņa pret tautām grežuojās 12047. [grežuoties 3 nebst gražuot II doch wohl nach Fick BB. V, 172 zu gre̦zns I; in den übrigen Bedeutungen wohl zu gre̦zuot.]

Kļūdu labojums:
12047 = 12407

Avots: ME I, 651, 652

‡ paniķuôtiês AP. u. a., eine Weile niķuôtiės: bē̦rni paniķuojas, pagražuojas.

Avots: EH II, 160

peksêt, ‡ Refl. -tiês "niekuoties, gražuoties: šâ ne tâ pļepenēt, runāt" Sonnaxt.

Avots: EH XIII, 219

pẽļuôtiês Peb., (mit è ² ) Sessw., Selsau "niķuoties, gražuoties".

Avots: ME III, 208

sapuņķuôt, verkoppeln, verwickeln U. Refl. -tiês.

1) sich verkoppeln, sich verwickeln;

2) "sagražuotîes" N. - Peb.; s. auch sapuņķêtiês.

Avots: ME II, 709

varška,

1) = varkšis 2, wer eigensinnig und leise weint Schwanb.;

2) "gražuotājies" (mit ar̂ ) Mar. n. RKr. XV, 142;

3) = varska Mahlup (gespr. mit -o-!).

Avots: ME IV, 481