Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'grabis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'grabis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
grabis
II grabis,
2): auch Frauenb., Ringen; ‡
4) skalu g. "ein sehr magerer Mensch od. ein solches Tier"
Siuxt: sivē̦ni bij vāji; izkaltuši tâ kâ skalu grabji.
Avots: EH I, 397
2): auch Frauenb., Ringen; ‡
4) skalu g. "ein sehr magerer Mensch od. ein solches Tier"
Siuxt: sivē̦ni bij vāji; izkaltuši tâ kâ skalu grabji.
Avots: EH I, 397
grabis
II grabis, fem. - be, grabis, f. - ble,
1) wer od. was viel rasselt, klappert
Kav., z. B. ein alter Pelz A. XIII, 252;
2) der Schwätzer, Fasler [Jakobshof],
Kurs.: tu esi liels grabis Alm. ej, grabe, ej! LP. VI, 137. tīri grabļi, nez kur cē̦lušies, kur ne Kav.;
3) grablis, ein alter Junggeselle Adsel
A. XIII, 252. [Zu grabêt.]
Avots: ME I, 635
1) wer od. was viel rasselt, klappert
Kav., z. B. ein alter Pelz A. XIII, 252;
2) der Schwätzer, Fasler [Jakobshof],
Kurs.: tu esi liels grabis Alm. ej, grabe, ej! LP. VI, 137. tīri grabļi, nez kur cē̦lušies, kur ne Kav.;
3) grablis, ein alter Junggeselle Adsel
A. XIII, 252. [Zu grabêt.]
Avots: ME I, 635
niekgrabis
tukšgrabis
tukšgrabis V., tukšu grabis U., tukšu graba U., comm., tukšgrābis Latv., ein Fabelhans, lügenhafter Erzähler U.; ein Kleinigkeitskrämer V.: tukšgrabīti tu, puisīti! BW. 10873. kliedzuoši takšgrabji MWM. v. J. 1899, S. 556.
Avots: ME IV, 256
Avots: ME IV, 256