graizīgs
graîzîgs [C., Arrasch, Jürg., graĩzîgs Dunika], schneidend, beissend: nuo viņa graizīgās irōnijas Vēr. II, 102. graizīgas žē̦labas pārņēma mani A. XVI, 718. kāds visai graizīgs izteiciens A. XIII, 132.
Avots: ME I, 636
Avots: ME I, 636
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'graizīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'graizīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: