Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gramstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gramstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
apgramstīt
‡ apgram̃stît,
1) ringsum zusammengreifen, -raffen:
a. (siena) lielumus Trik. u. a.;
2) ringsum betasten
Frauenb.; apgramstīta meita, ein leichtfertiges Mädchen, das mit mehreren Männern ein Verhältnis gehabt hat Jürg.;
3) (ringsum tastend, greifend) bestehlen:
a. kam kabatas;
4) = apvā`rduôt: kad apgramstīju kāju, tad biju ve̦se̦ls Seyershof. Refl. -tiês, sich einen Diebstahl zu schulden kommen lassen Golg., KatrE., Trik.
Avots: EH I, 83
1) ringsum zusammengreifen, -raffen:
a. (siena) lielumus Trik. u. a.;
2) ringsum betasten
Frauenb.; apgramstīta meita, ein leichtfertiges Mädchen, das mit mehreren Männern ein Verhältnis gehabt hat Jürg.;
3) (ringsum tastend, greifend) bestehlen:
a. kam kabatas;
4) = apvā`rduôt: kad apgramstīju kāju, tad biju ve̦se̦ls Seyershof. Refl. -tiês, sich einen Diebstahl zu schulden kommen lassen Golg., KatrE., Trik.
Avots: EH I, 83
atgramstīt
‡ atgram̃stît Stenden, = ‡ atgrābstît: ar grābekli a. salmus nuo duru priekšas. Refl. -tiês Stenden, um sich tastend hergelangen: viņš pa tumsu gar siênu atgramstījās pie mums.
Avots: EH I, 142
Avots: EH I, 142
gramstīt
gram̃stît: auch ("tastend greifen") Seyershof, (mit am̂ 2 ) AP. Refl. -tiês,
1): nav luopam viegli cauru dienu grauzt un g. Segew., Seyershof; ‡
3) stibitzen
Prl., Schwitten.
Avots: EH I, 398
1): nav luopam viegli cauru dienu grauzt un g. Segew., Seyershof; ‡
3) stibitzen
Prl., Schwitten.
Avots: EH I, 398
gramstīt
gram̃stît, - u, - ĩju, greifen, raffen, streichen, betasten: gramsta naudu LP. VI, 886. tik viņš jūs dabū gramstīt Purap. viņš kārtuoja bārdu, tuo ar pirkstu gramstīdams Apsk.; [auflesen, aufharken, zusammenraffen Bergm. n. U.]. Refl. - tiês,
1) greifen, umhergreifen, tappen:
viņš gramstījās kabatās A. XXI, 353. viņa gramstījās pa priekšiņu un aizgāja pagalmā Etn. ap sienām gramstīties Dz. Vēstn. sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani gramstījās (Var.: knakstījās) BW. 29476. kuo tu te gramsties apkārt Bers.;
2) Unsinn schwatzen:
negramsties aplam! A. XX, 723. [Nebst gramšķi, gramslis II und gramšļi I am ehesten zu li. grambýti "хватать" und weiterhin entweder zu mmhd. krammen "mit den Klauen packen", ahd. chrimman "die Klauen zum Fange krümmen", aschwed. krama "hart umfassen", la. gremium "Schoss, Armvoll" u. a., vgl. Zupitza Germ. Gutt. 150, Siebs KZ. XXXVII, 318, Walde Wrtb. 2 353, Fick Wrtb. III 4 , 52 f., oder aber zu schwed. dial. gramma "greifen", grams "Handvoll".]
Avots: ME I, 637
1) greifen, umhergreifen, tappen:
viņš gramstījās kabatās A. XXI, 353. viņa gramstījās pa priekšiņu un aizgāja pagalmā Etn. ap sienām gramstīties Dz. Vēstn. sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani gramstījās (Var.: knakstījās) BW. 29476. kuo tu te gramsties apkārt Bers.;
2) Unsinn schwatzen:
negramsties aplam! A. XX, 723. [Nebst gramšķi, gramslis II und gramšļi I am ehesten zu li. grambýti "хватать" und weiterhin entweder zu mmhd. krammen "mit den Klauen packen", ahd. chrimman "die Klauen zum Fange krümmen", aschwed. krama "hart umfassen", la. gremium "Schoss, Armvoll" u. a., vgl. Zupitza Germ. Gutt. 150, Siebs KZ. XXXVII, 318, Walde Wrtb. 2 353, Fick Wrtb. III 4 , 52 f., oder aber zu schwed. dial. gramma "greifen", grams "Handvoll".]
Avots: ME I, 637
iegramstīt
[ìegramstît,
1) einharken:
iegram̃stît salmus paspārnē Ruj.;
2) zu harken anfangen:
tīrums palika iegramstīts Ruj.;
3) ein wenig worin zusammenraffen, - scharren:
iegr. zirgam auzas PS.;
4) ein wenig fressend zu sich nehmen:
guovis nuo rīta jau kuo iegramstījušas Lis. Refl. - tiês,
1) ein wenig (fr)essend zu sich nehmen:
viņš jau drusku iegramstījies Wolm., Bauske;
2) sich verwickeln in, sich einmischen in:
viņš ar tai lietā iegrastījies Jürg.;
3) sich oberflächlich einüben in:
viņš drusku iegramstījies vācu valuodā Wandsen.]
Avots: ME II, 17
1) einharken:
iegram̃stît salmus paspārnē Ruj.;
2) zu harken anfangen:
tīrums palika iegramstīts Ruj.;
3) ein wenig worin zusammenraffen, - scharren:
iegr. zirgam auzas PS.;
4) ein wenig fressend zu sich nehmen:
guovis nuo rīta jau kuo iegramstījušas Lis. Refl. - tiês,
1) ein wenig (fr)essend zu sich nehmen:
viņš jau drusku iegramstījies Wolm., Bauske;
2) sich verwickeln in, sich einmischen in:
viņš ar tai lietā iegrastījies Jürg.;
3) sich oberflächlich einüben in:
viņš drusku iegramstījies vācu valuodā Wandsen.]
Avots: ME II, 17
izgramstīt
izgram̃stît, tr., ausstöbern, ausscharren: zirgu siles. Refl. - tiês, gehörig stöben, durchsuchen: gājusi pie visām guovīm, izgramstījusies, izlūkuojusies LP. VII, 551.
Avots: ME I, 739
Avots: ME I, 739
nogramstīt
[nùogramstît,
1) oberflächlich abharken:
n. salmus, zarus;
2) wiederholt tastend von der Oberfläche nehmen:
n. ēdienu Jürg.;
3) wiederholt tasten:
n. kādam gar sāniem Bers. - Refl. - tiês,
1) eine Zeitlang tasten:
nuogramstījās pie durīm, gribē̦dams iekšā tikt Kl.;
2) wiederholt tastend nehmen:
nuogramstījās vien, bet nebij kuo paēst N. - Peb.;
3) eine Zeitlang trödeln:
n. bez darba Lis.]
Avots: ME II, 785, 786
1) oberflächlich abharken:
n. salmus, zarus;
2) wiederholt tastend von der Oberfläche nehmen:
n. ēdienu Jürg.;
3) wiederholt tasten:
n. kādam gar sāniem Bers. - Refl. - tiês,
1) eine Zeitlang tasten:
nuogramstījās pie durīm, gribē̦dams iekšā tikt Kl.;
2) wiederholt tastend nehmen:
nuogramstījās vien, bet nebij kuo paēst N. - Peb.;
3) eine Zeitlang trödeln:
n. bez darba Lis.]
Avots: ME II, 785, 786
pagramstīt
piegramstīt
sagramstīt
sagram̃stît, tr., zusammenscharren, zusammensuchen, aufsuchen, zusammentasten: sagramstīt siena, salmu, skaidu atkritumus Ronneb. kabatā sagramstīju dažas kapeikas ebenda. lāga siena nedabūju, tikai šādus, tādus gružus sagramstīju Adiamünde. sagramstīja rūsu un žagarus Etn. II, 67. kungs sagramstīja kādu . . . apkaklīti Vēr. lI, 67. viņš gramstās apkārt ar ruokām, kamē̦r beidzuot sagramsta lielas dze̦lzu duris Pas. II, 218 (aus Ronneb.) - niekus, kas uz mēles sagramstāmi Seibolt.
Avots: ME II, 627
Avots: ME II, 627
uzgramstīt
uzgram̃stît,
1) aufgreifen, aufraffen:
zirgs uzgramstīja zâli vagas galā Saikava;
2) umhertastend auffinden:
uzgramstīt tumsā duris. uzgramstīt kādu sīku lietiņu uz zemes.
Avots: ME IV, 333
1) aufgreifen, aufraffen:
zirgs uzgramstīja zâli vagas galā Saikava;
2) umhertastend auffinden:
uzgramstīt tumsā duris. uzgramstīt kādu sīku lietiņu uz zemes.
Avots: ME IV, 333
Šķirkļa skaidrojumā (3)
blūzgāt
‡ II blùzgât 2 Kalz., Lubn., waten. Refl. -tiês.
1) waten
Kalz., Lubn., Sessw.;
2) "gramstīties" Bers.
Avots: EH I, 232
1) waten
Kalz., Lubn., Sessw.;
2) "gramstīties" Bers.
Avots: EH I, 232
gramdīt
gramdît, ["bewegen"(?); fassen und schütteln Ruj. (mit - am̃); "forwährend hin und her jagen"(?) Druw. (vgl. tramdīt); "scharren" Wandsen (mit - am̃ -)]: nejutīšu, ka mani kāds gramdīs Vēr. I, 685. [Refl. gràmdîtiês Drobbusch, = gramstīties: viņš pa tumsu gramdās. Vgl. auch sagramdīt.]
Avots: ME I, 636
Avots: ME I, 636
gramšļi
gram̃šļi [Ruj., PS., AP., Ronneb.],
1) allerlei zusammengesuchtes Zeug, zusammengesuchte Dinge:
sadabūt vis˙visādus gramšļus un grabažas Etn. I, 98;
2) kleine Stückchen od. Abfälle von Holz (Späne), Reisig, Stroh, Heu od. anderem Stoff:
ņē̦muse skudru pūļa gramšļus Etn. II, 56. ņemt nuo ve̦cās kūtspriekšas gramšļus Etn. II, 85;
3) die Nachbleibsel von Speisen:
tur tik tādi gramšļ Lind. n. Mag. XIII, 2, 68;
4) die kleinen Knochen eines Tieres
Erlaa n. Etn. III, 177. [In der Bed. 1 wohl zu gramstīt, dagegen in der Bed. 2 - 4 nebst gramslis I wohl zu gremzt, li. grámdyti "reinschaben", grėmždu "schabe laut" und got. gramsts "Splitter", d. schweiz. grummele "Brosamen", bair. gramel "Griebe", s. Persson Beitr. 99 3 und Fick Wrtb. III 4 , 142.]
Avots: ME I, 637
1) allerlei zusammengesuchtes Zeug, zusammengesuchte Dinge:
sadabūt vis˙visādus gramšļus un grabažas Etn. I, 98;
2) kleine Stückchen od. Abfälle von Holz (Späne), Reisig, Stroh, Heu od. anderem Stoff:
ņē̦muse skudru pūļa gramšļus Etn. II, 56. ņemt nuo ve̦cās kūtspriekšas gramšļus Etn. II, 85;
3) die Nachbleibsel von Speisen:
tur tik tādi gramšļ Lind. n. Mag. XIII, 2, 68;
4) die kleinen Knochen eines Tieres
Erlaa n. Etn. III, 177. [In der Bed. 1 wohl zu gramstīt, dagegen in der Bed. 2 - 4 nebst gramslis I wohl zu gremzt, li. grámdyti "reinschaben", grėmždu "schabe laut" und got. gramsts "Splitter", d. schweiz. grummele "Brosamen", bair. gramel "Griebe", s. Persson Beitr. 99 3 und Fick Wrtb. III 4 , 142.]
Avots: ME I, 637