apgrauzīt‡ apgraûzît Golg., Trik., (mit aũ ) Dunika, Kal., (wiederholt) benagen: zaķi apgrauzījuši ābelēm mizu Dunika.Avots: EH I, 83
sagrauzītsagrauzît, tr., freqn., zernagen, zersttiren: ar tev[im] gribam mēs savus ienaidniekus sagrauzīt (durch dich wollen wir unsere Feinde zerstossen) Glück Psalm 44, 6.Avots: ME II, 628
olgrauzisuõlgraûzis,1) der Steinsauger L., U.; der Gründling (gabio fluviatilis) U., RKr. VIII, 10, Arrasch, C., Salis, Smilt.;2) uolgrauzīte, Epitheton eines kieselreichen Baches im VL.: ai upīte, uolgrauzīte BW. 30951, 1.Avots: ME IV, 417