Paplašinātā meklēšana

akmeņ- od. akmiņgrauzis, Steinpeizger, Cobitis taenia L. RKr. VIII, 104, oder Gründling, Gobio fluviatilis RKr. VIII, 104; Konv. ^2.

Avots: ME I, 64

akmeņ- od. akmiņgrauzis, Steinpeizger, Cobitis taenia L. RKr. VIII, 104, oder Gründling, Gobio fluviatilis RKr. VIII, 104; Konv. ^2.

Avots: ME I, 64

grauzis,

1): graûži ² Siuxt, was beim Windigen abfällt:
g. atbira nuo labības nuost.

Avots: EH I, 400

grauzis, [graûzis ² Selg., Wandsen],

1) ein Stäubchen:
acīs iebiris grauzis Selg., Saussen n. Etn. III, 177, [Drosth.]; ķirmju grauži, Wurmmehl;

2) der Holzbohrer (psocus pulsatorius)
Ar., [Saussen;

3) Überbleibsel benagter Früchte
Kārsava;

4) ein Verleumder
Dricē̦ni.]

Avots: ME I, 640

‡ ķimengrauzis Grünh., = ķimeņgraûzis.

Avots: EH I, 702

ķimeņgraûzis, ķimeņu griêžamais, ein Instrument, womit man die Dauben ausschneidet.

Avots: ME II, 381

ķirmgrauzis,

1) der Holzwurm:
ķirmgrauži izgrauž sev ejas priežu mizā Rītiņ;

2) ķir̃mgrauži, der mehlartige Staub, der durch das Bohren des Holzwurmes entstanden ist
Sassm. [Aus li. kirmgraužà "червь, точащiй дерево; что червями источено (мука из дерева)".]

Avots: ME II, 384

ķirpgraûzis: auch (mit ìr ² ) Lös.

Avots: EH I, 704

ķirpgraûzis, der Holzwurm: arī ķirpgrauži - tārpi, kas uzturējās kuoku dzī- vuokļu sienās Etn. IV, 63.

Avots: ME II, 385

‡ kuokagrauzis Strods Par vōrdn. 98 "?"

Avots: EH I, 686

kùokgrauzis, [kūokgraûznis PS.], der Holzwurm: Sprw. grauž kâ kuokgrauzis. sienā knikš kuokgraužu gausais vērpiens A. XXI, 344.

Avots: ME II, 342

‡ kramgrauzis "cieta priekšme̦ta grauzējs" Warkl.

Avots: EH I, 641

krijgrauzis, Bostrichus.

Avots: ME II, 278

mãlgraûzis, das Heimchen (eig. der Lehmnager): mālgrauzi, še tev kaula zuobs, duod man tē̦rauda zuobu! so redete man das Heimchen an, indem man einen ausgebrochenen Zahn auf den Ofen warf.

Avots: ME II, 581

‡ mizgrauzis Melderis Meža vakari 16, ein gewisser Käfer.

Avots: EH I, 820

uõlgraûzis: "gabiö ME. IV, 41? zu verbessern in "gobio".

Avots: EH II, 743

uõlgraûzis,

1) der Steinsauger
L., U.; der Gründling (gabio fluviatilis) U., RKr. VIII, 10, Arrasch, C., Salis, Smilt.;

2) uolgrauzīte, Epitheton eines kieselreichen Baches
im VL.: ai upīte, uolgrauzīte BW. 30951, 1.

Avots: ME IV, 417

vil[n]grauzis Ar., mallophaga.

Avots: ME IV, 595

žagargraûzis,

1) scherzhafte Bezeichnung des Hasen:
zaķītis žagargrauzis R. Kam. 36; Janš. Bārenīte 24. kur tu lēci, žagargrauzi? BW. 2313, 3;

2) scherzhafte Bezeichnung der Axt:
ķirvel, ķeksel, žagargrauzi! BW. 15998, 1.

Avots: ME IV, 785

aizbuode, Biegung im Flusse; ielīkums, kuo ūdens krastam izgrauzis Etn. III, 145 [s. atbuods].

Avots: ME I, 20

apgraûzt, tr., ringsum benagen: zaķis apgrauzis kuociņus. žurkas apgrauzušas zābakus.

Avots: ME I, 87

‡ apņurît Ekau, Frauenb., Grünwald, an mehreren Stellen anfressen (benagen): kaķis gaļu apņurījis. maizes galiņš tâ apņurīts, kâ suns būtu grauzis.

Avots: EH I, 104

gràuzaîns ² [Borchow], schorfig, voller Schelfer: [gr. āda (nuo vēja) Borchow]; grauzaina galva Etn. II, 36. [Zu grauzis 1,li. gràužas "Kies"?]

Avots: ME I, 640

graûzt, -žu, -zu (li. gráužti), tr.,

1) nagen :
suns sācis grauzt kaulus LP. IV, 89. ķirmis sienas malās grauž VII, 647. zirgs ieradinājies grauzt siles Aps. aitas grauž pliku nuopu, garuozu. ļaužu runas sirdi (auch sirdī) grauza BW. 8750. ķēniņam tas ļuoti grauzis (wurmen), ka viesi krāpti LP. III, 31. Auch mit d. Akk. : vagari tas vare̦ni grauž Purap. Sprw. : smiekli kaklu nelauž, smiekli gurnu negrauž ;

2) nagen, reiben, wund reireiben :
gruzis grauž acī od. aci, od. acs grauž A. XX, 882. vainadziņš ausis grauza Ltd. 1037. tam zābaks, saite, pieši kāju grauž. smiltis viņu vaigus grauž BW. 30894. Refl. -tiês,

1) sich verzehren, nagen :
sirds vienatnē aiz skumjām graužas Adam. stipri sāka grauzties gar durvīm LP. VI, 1, 27. jaunā strāva grauzās un grauzās taisni ap tuo A. XX, 558. le̦di kraukšķē̦dami graužas MWM. VI, 491. žē̦lums graužas klāt pie sirds Vēr. 149. kliedziens caur klusumu graužas Vēr. 131. [Zu li. grúžtis "грызь", grùžas "огрызок", aksl. gryzo, "nage", arm. krcem "(zer)nage" und vielleicht gr. βρύχω (mit langem υ) "knirsche mit den Zähnen", got. kriustan "knirschen" u. a., s. Fick BB. VI, 213 u. Wrtb. I ⁴ , 410, Strachan BB. XX, 16, Hübschmann Arm. Gramm. 462, Persson Beitr. 333 f. u. 467, Stokes Wrtb. 187, Berneker Wrtb. I, 359.]

Avots: ME I, 641

‡ ìekle̦buruôt Bers., Bērzgale, Smilten, = ‡ ìekleberêt: kleperis iekle̦buruojis . . : kāpuostuos un grauzis Pas. X, 25 (aus Serbig:).

Avots: EH I, 520

izgraûzt (li. (išgráužti), tr.,

1) ausnagen, zernagen:
peles man sieru izgrauzušas A. XXI, 603. sāpju izgrauztas krūtis Vēr. II, 59;

2) aushöhlen, ausspülen:
ūdens izgrauž akmeņus Hiob 14, 19. krasts viss izgrauzts JR. V, 24. klintī valks izgrauzis dziļu ruobu LP. VII, 645. Refl. - tiês,

1) sich hindurchnagen:
izgrauzties caur dzīvi Duomas II, 253;

[2) zur Genüge nagen].

Avots: ME I, 739

‡ izķirmeņuôt, = izķir̃minât: ķirmgrauzis ... izķirmeņuo, sagrauž un galīgi sabuojā ... kuoku Janš. Dzimtene II ² , 137.

Avots: EH I, 461

uõlber̂zis, der Gründling B. Vēstn.; vgl. uolgrauzis.

Avots: ME IV, 417

I pâtêt ² Janš., -ẽju [bei Für. I ein prs. pāšu], tr., pflegen, [schützen, schonen]: visi tuo kuopj un mīlina, saudzē un pātē Janš. [saimnieks savas guoda bikses pātēja, uzvilkdams tikai, kad bija ietams kur uz āru, vai svētdienām... Janš. Dzimtene V, 116. Ķirmgrauzis... tâ pātē dižuo mežu, it kâ tas būtu viņa paša īpašums Dzimtene ² I, 374. baruons, liekas, liels mežu pātē̦tājs ebenda S. 173]; pātīt pļavas, die Wiesen schonen (gegen Weiderich) Bl. [Zu got. fōdjan "ernähren, füttern" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 73)?]

Avots: ME III, 191

šmàukât ² Warkl., schlagen: Silgrauzis šmaukājis zirgam pa acīm, kuo spējis JK.

Avots: ME IV, 82