Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'grebināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'grebināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
grebināt
grebinât,
1) tr., iter. zu grebt, schrappen, mit einen krummen, eisernen Werkzeug aushöhlen :
kaŗuotes. kuo nu grebinu? taisu silītes LP. VII, 244 ;
2) Gespensterfurcht erregen
Oppek. n. U.
Kļūdu labojums:
silītes = silīti
Avots: ME I, 645
1) tr., iter. zu grebt, schrappen, mit einen krummen, eisernen Werkzeug aushöhlen :
kaŗuotes. kuo nu grebinu? taisu silītes LP. VII, 244 ;
2) Gespensterfurcht erregen
Oppek. n. U.
Kļūdu labojums:
silītes = silīti
Avots: ME I, 645
iegrebināt
izgrebināt
pagrebināt
[pagrebinât od. pagrebt, ein wenig greb(inā)t: karuoti dziļāku pagrebināt N.-Peb. oder pagrebt Widdrisch. drusku pagrebināt kāli Lis.]
Avots: ME III, 30
Avots: ME III, 30
sagrebināt
sagrebinât,
1) = sagre̦mzduôt: s. kāli Zogenhof, Adiamünde, Arrasch;
2) (etwas Verlorenes) zusammensuchen
Lautb.
Avots: ME II, 629
1) = sagre̦mzduôt: s. kāli Zogenhof, Adiamünde, Arrasch;
2) (etwas Verlorenes) zusammensuchen
Lautb.
Avots: ME II, 629
Šķirkļa skaidrojumā (5)
grubināt
grubinât,
1) nagen, kauen, langsam essen
Selg., Dond., Etn. IV, 33, A. XIII, 492. tārpiņš tevi (ābuoliņu) grubināja BW. 12286;
2) höhlen, aushöhlen
(= grebināt), in der Zstz. mit iz- Bers.;
3) ["kņubināt, knibinâtiês" Saussen n. Etn. IV, 33]; schlecht spinnen
Ahs.: citas meitas vilnu vērpa, es pakulas grubināju BW. 27428, 1. Reimwort zu (s)krubinât.]
Avots: ME I, 664
1) nagen, kauen, langsam essen
Selg., Dond., Etn. IV, 33, A. XIII, 492. tārpiņš tevi (ābuoliņu) grubināja BW. 12286;
2) höhlen, aushöhlen
(= grebināt), in der Zstz. mit iz- Bers.;
3) ["kņubināt, knibinâtiês" Saussen n. Etn. IV, 33]; schlecht spinnen
Ahs.: citas meitas vilnu vērpa, es pakulas grubināju BW. 27428, 1. Reimwort zu (s)krubinât.]
Avots: ME I, 664
izgrebīt
izgrebît Wilzen, izgrebinât, izgreblêt: kuŗuotes. kausu izgrebini nuo labākā kuoka LP. VI, 835. mazs, izgre̦blē̦ts bē̦rza trauciņš Konv. 1 svilpes izgre̦btas nuo alkšņa kuoka Vēr. I, 649. [izgrebināt kāli Ruj.]
Avots: ME I, 739
Avots: ME I, 739
izgremot
ķulpis
ķul˜pis,
1) ein Salzgefäss:
ķulpis izgrebināts nuo cieta, sīksta viengabala bē̦rza kuoka, gaŗeni četrstūŗains ar kātu; nuo lietuo sāls uzglabāšanai Katzd. A. IX, 2, 182 [s. Bielenstein Holzb. 334];
2) ein unreines, stinkendes Gefäss, auch eine unreine Pfeife
Nigr.;
3) ein Trinkgefäss:
dzersim, bē̦rni, ķulpīšuos, lai stāv tē̦va biķerītis BW. 19600, 1;
4) eine Vorrichtung zum Wurstmachen -
de̦su bāžamais - taisīts ve̦cuos laikuos nuo priežu kuoka skala, kuŗam bij vienā galā zara caurums Gr. - Sessau, [Fockenhof].
Avots: ME II, 391
1) ein Salzgefäss:
ķulpis izgrebināts nuo cieta, sīksta viengabala bē̦rza kuoka, gaŗeni četrstūŗains ar kātu; nuo lietuo sāls uzglabāšanai Katzd. A. IX, 2, 182 [s. Bielenstein Holzb. 334];
2) ein unreines, stinkendes Gefäss, auch eine unreine Pfeife
Nigr.;
3) ein Trinkgefäss:
dzersim, bē̦rni, ķulpīšuos, lai stāv tē̦va biķerītis BW. 19600, 1;
4) eine Vorrichtung zum Wurstmachen -
de̦su bāžamais - taisīts ve̦cuos laikuos nuo priežu kuoka skala, kuŗam bij vienā galā zara caurums Gr. - Sessau, [Fockenhof].
Avots: ME II, 391
skribināt
skribinât: auch C., Dobl., Kaltenbr., Luttr., Peb.; "grebināt" Liepna; nuoganītā ganīklē avīm nav kuo s. Dunika; dzird, ka kaut kas pie durvīm skribina un ieņaudas Pas. VII, 143 (aus Nerft). ‡ Subst. skribinātājs. jem., der skribina: spalvas s., ein Skribent Jaun. Ziņas 1940, No 87, S. 2. Refl. -tiês,
1): auch C., Dobl., Fehteln, Jürg., Kegein, Lasd., Lemb., N.-Peb., Schwanb., Schwitten, Tegasch, Trik.; ‡
3) "?": nuosaukums ieduomātai grāmatai, kad jau pirms kara sāku ap tuo s. Austriņš Raksti VII, 273; "pa drusciņai ar kuo nuodarbuoties" Alswig, Buttn., Jürg., Kegeln, N.-Peb., Sessw.
Avots: EH II, 509
1): auch C., Dobl., Fehteln, Jürg., Kegein, Lasd., Lemb., N.-Peb., Schwanb., Schwitten, Tegasch, Trik.; ‡
3) "?": nuosaukums ieduomātai grāmatai, kad jau pirms kara sāku ap tuo s. Austriņš Raksti VII, 273; "pa drusciņai ar kuo nuodarbuoties" Alswig, Buttn., Jürg., Kegeln, N.-Peb., Sessw.
Avots: EH II, 509