Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'greznība' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'greznība' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

greznība

greznĩba,

1) die Pracht, Herrlichkeit, der Luxus :
nuoraudzītuos manas pils greznībā Vēr. II, 967. viss man sala greznībā : kājas sala kurpītēs, ruokas zīda cimdiņuos BW. 18838 ; [

2) Hochmut, Hoffart
Manz. Lettus].

Avots: ME I, 651

Šķirkļa skaidrojumā (9)

ben

I ben,

1): ēd ben tu! Dunika. vai tu b. esi gatavs? Rutzau; ‡

2) "(wenn auch nicht völlig,) doch"
OB. (auch: bene); = jel (doch), taču Dunika, Kal., OB., (besonders haufig) Rutzau: ben̂ ² liecies mierā! Rutzau. juk b. rītu arī ir diena! ebenda. ej b., ej! "geh doch!" ebenda (mit dieser Redensart wird die Wahrhaftigkeit der Worte des Angeredeten bezweifelt). varē̦tu b. nākt man palīgā ebenda; ‡

3) "sei es auch nur ein wenig
(kaut cik)" Rutzau: vai tev nauda b. ir? ‡

4) "?": mūžu nuokārsīsim bez ... greznības: b. katra lieka greznība un lepnība ir grēks Janš. Dzimtene III, 248. b. tu ... esi ... likumu zinātāja 258.

Avots: EH I, 212

graznībe

‡ graznībe Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 270), = greznība 2, Eitelkeit.

Avots: EH I, 400

greza

gre̦za Wenden n. U., = greznība.

Avots: ME I, 650

izpeicība

‡ izpeicība, die Gewohnheit, sich zu verwöhnen (?): jaunuo greznībai un izpeicībai nav vairs mē̦ra Janš. Mežv. ļ. II, 313 (ähnlich 147).

Avots: EH I, 470

izpeikt

I izpeikt: izlutuse un izpeikuse Janš. Mežv. ļ. ll, 326 (ähnlich Līgava II, 258). Subst. izpeikšana, das Sichverwöhnen: cilvē̦ku izlušana un izpeikšana Janš. Līgava I, 327; ‡ izpeikums, das Verwöhntsein: greznības, sprengstības un izpeikuma dēļ Janš. Mežv. ļ. II, 312.

Avots: EH I, 470

ķekot

ķe̦kuôt, Refl. -tiês,

1): gaukeln, Fastnacht laufen
Lng.;

2): ciemiņi ar lustēm ķe̦kuojās Mekons Debess vaļā (1873), S. 20;

3): nevajaga ķ. pakaļ ne savai kārtai Janš. Apsk. 1902, S. 18. tik tālu sāk ķ., ka ... greznības dēļ pašas kapājas ar... sluotām pa pliku miesu Mežv. ļ. II, 313; ‡

4) sich begatten (vom Rindvieh)
Tirs.; ‡

5) sich unflätig benehmen (an einem unpassenden Ort seine Nutdurft verrichten)
Für.: tur tie ķe̦ķuojas dārzā pie bišu struopiem; tāpēc... bites nīkst.

Avots: EH I, 694

kupēt

[*I kupêt] od. *kupt, gut gedeihen: grieze vēl griež kupuošā druvā Lautb. [lai kup tē̦va pūŗu lauki! Schönberg. kupuoša (strotzende) greznība Janš. Dzimtene ² II, 475; wohl zu kupls und kupinât "mehren".]

Avots: ME II, 317

sprengstība

‡ sprengstība, Stotz, Hochmut: bagātais ... savā sprengstībā tīri traks Janš. Atpūta, № 387, S. 5. greznības, sprengstības un izpeikuma dēļ Mežv. ļ. II, 312.

Avots: EH II, 558

sprengsts

spre̦ñgsts: Ilze ir spre̦ngsta un ... liekai greznībai pakaļskrējēja Janš. Mežv. ļ. II, 133. spre̦ngstie muižnieki Atpūta, № 385, S. 7. ‡ Subst. spre̦ñgstums, Stolz, Hochmut: baidījās, vai nebūšuot par daudz spre̦ngsta; bet ar tuo spre̦ngstumu var iztikt Janš. Mežv. ļ. II. 973.

Avots: EH II, 558