Paplašinātā meklēšana

‡ apgre̦znuôt, = appušķuôt: a. krē̦slu, duris. Refl. -tiês, sich (ringsum) schmücken (perfektiv), sich mit Schmuck behängen: apgre̦znuojies kâ pāvs.

Avots: EH I, 84

gre̦znuôt,

1) tr., schmücken :
viņš varbūt atnāks ordeņiem gre̦znuots Vēr. I, 827 ;

2) intr., stolzieren, prangen, prunken :
kas kaiš kunga sulainim negre̦znuot, nele̦puot BW. 31431. vai tādēļ negre̦znuošu, ka man ve̦ca līgaviņa? 22157. Refl. -tiês,

1) sich schmücken :
puškuojies, gre̦znuojies, puiša līgaviņa! BW. 10575. ar ruozēm gre̦znuojuos 17683 ; [

2) stolzieren (?) :
negre̦znuojies tik velti trakuodamies ar tādām veltīgām cerībām! Glück II Makkab. 7, 34. dē̦ls gre̦znuojās un sacīja I Kön. I, 5].

Kļūdu labojums:
negre̦znuot = negre̦znuot,

Avots: ME I, 651

izgre̦znuôt, tr., ausschmücken, ausstaffieren, verzieren: izgre̦znuota tautu meita BW. 18579, 8. steigšu pādi izgre̦znuot 1543. izgre̦znuota istaba LP. VII, 619. Refl. - tiês, sich ausputzen, sich ausstaffieren, sich schmücken: vēl neesi izgre̦znuojies? Purap. Subst. izgre̦znuojums, der Schmuck.

Avots: ME I, 739, 740

nùogre̦zuôt, drohen: gans bij ielaidis guovis kaimiņa pļavā; kaimiņš nuogre̦zuoja viņam Wain.

Avots: ME II, 786

pagre̦znuôtiês, sich ein wenig od. gelegentlich schmücken, sich putzen, stolzieren: lūk, tā derēs manai sievai, kuo pagre̦znuoties LP. VII, 82.

Avots: ME III, 31

‡ sagre̦znuôtiês, sich tüchtig schmücken (perfektiv): meitas sagre̦znuojušās savuos skaistajuos uzvalkuos Janš. Nīca 39 (ähnlich Mežv. ļ. II, 141).

Avots: EH II, 410

uzgre̦znuôt, Refl. -tiês: meita uzgre̦znuojas Atpūta № 388, S. 6.

Avots: EH II, 723

uzgre̦znuôt, auf-, ausschmücken (perfektiv): uzgre̦znuot istabu. Refl. -tiês, sich auf-, ausschmücken (perfektiv).

Avots: ME IV, 333