ritenis,
rite̦ns U., auch
ritiņš U., Demin. auch
ritentiņš,1) das Rad am Wagen: dandžu od.
luoku ritenis, das Bügelrad, gabalu ritenis, das Felgenrad Bielenstein Holzb. 543.
vadmalas riteņi, unbeschlagene Wagenräder, die man früher an Arbeitswagen hatte Matkuln. Sprw.:
ritens rumbā, aukla vaļā. juo riteņus smērē, juo tie viegli skrej. kâ piektais ritenis, wie ein fünftes Rad, d. h. unnütz (von einem ungebetenen Gast, einem ohne Grund Anwesenden etc.). dauzās kâ piektais ritens pie ratiem Etn. IV, 42.
kuļas kâ piektais ritens. tas jau visur kâ piektais ritens, - kaut i[r] nuogalēm, taču viņam jābāžas pulkā! viņš negribēja būt lieks, piektais ritenis Apsk. v. J. 1905, S. 547;
2) das Spinnrad U.:
ai riteni, ritentiņ (ratenīti, ratenīti), tu man kaunu padarīji,... tu snuoriņu zemē meti BW. 7018 var,
es riteņu (Var.:
ritiņa) dreimanītis 27399;
3) etwas Radförmiges od. rund Zusammengeroiltes: tikām liecu uozuoliņu, līdz saliecu ritenī (Var.:
ritulā, gre̦dze̦nā) BW. 21827.
ritenī griezties, sich in die Runde drehen, wirbeln, durcheinanderwirbeln: samāvuos trejus brunčus, apgriežuos ritenī BW. 24119.
kad es kūru, tad man dega (sc.:
uguntiņš), ritenē (für
ritenī) griezdamies 6870.
sniga sniegs, lija lietus ritenē griezdamies 18159, 1.
galva sāk riteņus mest, es geht rundum, wie ein Rad im Kopfe U.
- ritenis - pavedienā sataisīta, bet vēl dzijā nesavē̦rpta vilna, vilnas riteņveidīgs sagriezums Salisb.
- ceļa rite̦ns (plur.
ceļu ritiņi L.) U.,
die Kniescheibe; lūku rite̦ns U.,
eine Rolie Bast; saules ritens A. XX, 404,
die Sonnenscheibe; vaska ritenis,a) eine Scheibe Wachs: māmiņa ielikusi pūrā vaska ritēniņu (Var.:
ritentiņu, ritenīti, rituliņu, ritulīti) BW. 7579, 1 var.
es satiku bit[i] ar vaska ritentiņu (Var.:
ritenīti, rituliņu) 13387, 2 var.;
b) als Kosename: brālīt, vasku ritentiņ! BW. 13646, 17;
4) in genitivischen Verbindungen:
riteņa ce̦pure Apsk. v. J. 1903, S. 624,
eine Art runder Hut; riteņa ķe̦kars Karls.,
die Wickeltraube. Nebst li. ritinis "eine Rolle" zu rist II.Avots: ME III,
532