Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'groba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'groba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

groba

gruõba,

1): ("ausgefahrenes Wagengeleise, bes. im Winter")
auch MSil.

Avots: EH I, 413


groba

groba, [grobļi Wandsen], eine Unebenheit auf dem Fahrwege Dond. [Mit kurischem o aus u: vgl. grubulis.]

Avots: ME I, 664


groba

gruõba Dobl., Nigr., gruôba 2 Selg., gruôbs 2 Salis], gŗuõba Kand..,

1) die Grube, ausgefahrenes Wagengeleise
Etn. IV, 33; [in Neuermühlen gruõba, eine grube vor dem ersten Quebalken einer Brücke];

2) die Schlucht, das Tal
Konv. 1 722.

Kļūdu labojums:
Konv. 1 = Konv. 2

Avots: ME I, 670


groba

gŗuõba, s. gruoba.

Avots: ME I, 673


grobains

grobaîns, uneben, ausgefahren [vom Wege): ceļš tagad grobains - slikta braukšana Drnd.; [in Wandsen grobļains].

Avots: ME I, 664


grobains

gruôbaîns 2 [Salis, Ruj.], gŗuobains, grubig, uneben, ausgefahren: gŗuobains ceļš Selg. n. Etn. IV, 33. priedīte gruobainu mizu Janš. [gruobains nazis Ruj., ein schartiges Messer].

Avots: ME I, 670




iegroba

iegruoba, [iẽgŗuoda MSil., eine kleine Vertiefung; der obere Rand einer gruoba.] Auch iegruobe: Kristus tē̦ls kādas mājas iegruobē RA. kalnu iegŗuobes Citu t. r. XIV, 8. [ìegruõbe "Falze im Türpfosten" Ronneb.].

Avots: ME II, 19


nogroba

nùogruôba: auch (mit -grùo- 2 ) Auleja; kur beidzas se̦klā, cietā mala e̦ze̦rā, sākas dziļums - n. Auleja.

Avots: EH II, 47


nogroba

nùogruôba Bers., Lös., nùogruôbs Lub., jähe, plözliche Tiefe im Fluss, im See, der Absturz [Fest.]: nuogruobai tuvuojuoties viņa nebrida vairs tālāk RA. kalnu nuogruoba - tāda vieta, kur kalnājs vienā pusē uz reizi stāvu beidzas, kamē̦r lejā sākas dziļa ieleja Konv. 1 794.

Avots: ME II, 787

Šķirkļa skaidrojumā (1)

grubulis

grubulis,

1) der Hümpel
LP. V, 51;

2) Frosthöcker;

3) Scherbe; ein unebener, zerbröckelter Stein; [

4) grubuļi St. "zerfallene Stücke einer Mauer". -
zu li. grùbti "holperig werden", grubùs "holperig", grùbas "кочка, бугорог" und vielleicht ir. grobach "runzelig", sowie d. Griebe (mundartlich auch in der Bed. "Kruste eines Ausschlages" ) u. a.; vgl. Uhlenbeck PBrB. XXVI, 301, Būga PФB. LXV, 315, Trautmann Wrtb. 99 f., Fick Wrtb. III 4 , 146].

Avots: ME I, 664