Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'grods' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'grods' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
grods
I gruods, -s, (gew. Pl. grùodis 2 Mar.), lokal für grùoži, die Leine, das Lenkseil: baltu linu gruodi (Var.: gruožu) viju BW. 15910. Cēsīs pīcka, Rīgā gruodis 29929. es gruodīti kustināju BW. 30049. [Wohl eine Umbildung von grùoži unter dem Einfluss von gruods II.]
Avots: ME I, 671
Avots: ME I, 671
grods
II grùods,
1): auch Līvāni; (mit ùo ) AP., Ramkau, (mit ùo 2 ) Auleja, Kaltenbr., Lixna, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: ratiņš gruodi ne̦s, der Wocken spinnt drall
Lennew. n. BielU.;
2): "kluss, gaišs" Wessen.
Avots: EH I, 413
1): auch Līvāni; (mit ùo ) AP., Ramkau, (mit ùo 2 ) Auleja, Kaltenbr., Lixna, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: ratiņš gruodi ne̦s, der Wocken spinnt drall
Lennew. n. BielU.;
2): "kluss, gaišs" Wessen.
Avots: EH I, 413
grods
II grùods [Ronneb., Smilt., Meiran, Drosth., Saussen],
1) drall, stark gedreht, stramm:
gruoda dzija, gruods pavediens Fest., Mar., Nerft. tad sāka muocekli griezt uz vienu pusi, līdz striķi bij savijušies gluži īsi un gruodi A. XX, 291. jaunas asinis daudz gruodāki pa dzīslām rit Purap. mani gruodi (= grìzti) gredzentiņi tavus vaigus tricinās BW. 21781, 2;
2) gruods laiks, anhaltend dürres Wetter
[Warkh.], Nerft n. U. [Zu li. grandìs "Ring", apr. grandis "Grindelring am Pfluge", poln. dial. gre̦dac/ sie, "sich drehen", ahd. kranz "Kranz", mhd. krenze "Korb" und vielleicht air. grinne "Bündel", s. Lidén Stud. 19 f., Bezzenbeoger bei Stokes Wrtb. 118, Berneker Wrtb. I, 356, Trautmann Wrtb. 94 f.]
Kļūdu labojums:
tricinās = tveicināja
Avots: ME I, 671
1) drall, stark gedreht, stramm:
gruoda dzija, gruods pavediens Fest., Mar., Nerft. tad sāka muocekli griezt uz vienu pusi, līdz striķi bij savijušies gluži īsi un gruodi A. XX, 291. jaunas asinis daudz gruodāki pa dzīslām rit Purap. mani gruodi (= grìzti) gredzentiņi tavus vaigus tricinās BW. 21781, 2;
2) gruods laiks, anhaltend dürres Wetter
[Warkh.], Nerft n. U. [Zu li. grandìs "Ring", apr. grandis "Grindelring am Pfluge", poln. dial. gre̦dac/ sie, "sich drehen", ahd. kranz "Kranz", mhd. krenze "Korb" und vielleicht air. grinne "Bündel", s. Lidén Stud. 19 f., Bezzenbeoger bei Stokes Wrtb. 118, Berneker Wrtb. I, 356, Trautmann Wrtb. 94 f.]
Kļūdu labojums:
tricinās = tveicināja
Avots: ME I, 671